Pētījumu un publikāciju datu bāze

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

• Lauku telpas ietekmes komponenšu un ietekmes faktoru analīze, nosakot galveno pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu.
Literatūras analīze, kas vērsta lauku ietekmes komponentēm un ietekmes faktoriem. Mērķis ir definēt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu. Rezultātā tiks apkopota pieredze lauku telpas ietekmju vērtēšanā.
• Lauku telpas pielietojamo nozares rādītāju statistiskā un telpiskā analīze, tostarp vērtējot pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu.
Atlasot svarīgākos lauku telpu ietekmējošos rādītājus nozaru statistikā, analīzē tiek izmantotas matemātiskās un statistiskās metodes – korelācijas, klasteru, regresijas analīze utml. Rezultātā mēs iegūstam teritoriālu atšķirību grupas, balstoties uz izvēlētajiem nozaru ietekmes faktoriem. Tiek veikta teritoriālā analīze, izmantojot GIS rīkus, kas dod teritoriālu skatījumu uz analizējamiem faktoriem.
• Lauku telpu ietekmējošo nozares resursu analīze
Lai konstatētu iespējamo ietekmju saistību ar atbalsta instrumentiem, tiek veikta nozares pieejamo resursu analīze, balstoties uz KLP instrumentiem. Rezultātā tiek iegūti dati, kas liecina par esošo un potenciālo resursu dažādām atbalsta grupām (atkarībā no lieluma, teritoriālā novietojuma, citiem faktoriem, kas analizēti iepriekš).
• Lauku telpas pilotteritoriju kvalitatīva un kvantitatīva sociālā un ekonomiskā izpēte
Lai iegūtu kopienas un individuālā līmeņa datus, tiek veikta pilotteritoriju analīze. Pilotteritorijas tiek atlasītas, balstoties uz iepriekš veikto statistisko un teritoriālo analīzi. Tiek izmantotas socioloģijas un antropoloģijas metodes – piemēram, intervijas, aptaujas, līdzdalības novērojumi utml., lai noteiktu ekonomiskās un sociālās ietekmes personālā un kopienas līmenī. Rezultātā tiek iegūts skatījums mērķgrupu līmenī un pilotteritoriju līmenī.
• Iegūto lauku telpas raksturojošo datu integrācija un interpretācija.
Iegūtie kvalitatīvie un kvantitatīvie dati tiek integrēti. Tipisko teritoriju rādītāji ekstrapolēti attiecībā un citām teritorijām. Veikta datu triangulācija – teritoriju klasteri pret kopienu un individuālajiem datiem. Rezultātā – iegūtie dati tiek interpretēti attiecībā uz nozares ietekmi dažādos mērogos, teritorijās un līmeņos.
• Ieteikumu sagatavošana
2024. gada 2. maijs – 2024. gada 30. novembris 1. pielikums

1. Lauksaimniecības ietekme uz lauku telpu kā Latvijas teritorijas daļu pēdējo 14 gadu laika ir pieaugsi – LIZ veido 35% no valsts teritorijas, no 9/10 no LIZ ir apsaimniekotas platības – šis īpatsvars pieaug. Tātad, samazinās nekoptu platību klātbūtne lauku telpā, kas degradē ainavu, kas vērtējams pozitīvi.
2. Pieaug lauksaimnieciskai darbībai raksturīga ainava, tomēr šī ainava kļūst vienveidīgāka – ir palielinājušies graudu audzēšanas apjomi un platības, samazinājusies pļavu un ganību platība. No tradicionālas mozaikveidīgas ainavas notiek pāreja uz lielām vienveidīgām platībām, kas nodrošina to efektīvu apsaimniekošanu, bet potenciāli mazina lauku telpas estētisko vērtību.
3. Meža platības ir pieaugušas nebūtiski, tomēr tās veido vairāk kā pusi no valsts platības, atstājot visciešāko ietekmi uz lauku telpu, tās ainavisko vērtību. Intensīvā mežistrāde , īpaši ja tā notiek ar kailcirtes metodi, atstāj ilgstošu negatīvu ietekmi uz apkārtējās lauku telpas ainavisko vērtību, ņemot vērā salīdzinoši ilgu meža ataugšanas periodu.
4. Abas nozares14 gadu laikā ir spējušas tikai nedaudz palielināt pievienotās vērtības apjomu, būtiski atpaliekot no vidējā tautsaimniecības rādītāja. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka attiecīgo platību pieaugums ir bijis minimāls, tāpēc pievienotās vērtības masas audzēšana uz ražošanas paplašināšanas rēķina praktiski nebija iespējams.
5. Zemais pievienotās vērtības pieaugums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nav varējis nodrošināt šajās nozarēs nodarbināto skaita saglabāšanos iepriekšējos līmeņos. Saistībā ar atalgojuma līmeņa pieaugumu tautsaimniecībā šajās nozarēs ir samazinājies
nodarbināto skaits. Paredzams, ka šī tendence turpināsies arī turpmāk.
6. Lauksaimnieciskas ražošanas strukturālās pārmaiņas ar laukkopības platību pieaugumu, iespējams, papildus veicināja vāju pievienotās vērtības pieaugumu un darba vietu samazinājumu- šādu secinājumu ļauj izdarīt SUDAT datu analīze.
7. Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības ķēde ir salīdzinoši īsa, vertikāla sasaiste ar pārtikas nozari ir vājā – arī šeit pievienotās vērtības pieaugums ir bijis minimāls. Pārtikas nozare orientējas galvenokārt uz rūkošo iekšējo tirgu, bet lauksaimniecība eksportē izejvielas- graudus, svaigpienu.
8. Savukārt meža nozares kopējie pievienotās vērtības rādītāji liecina, ka kokapstrāde pēdējo 14 gadu laikā ir spējusi palielināt produkcijas ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību un samazināt apaļkoksnes eksportu. Tātad, pievienotās vērtības ķēde ir kļuvusi garāka.
9. Zivsaimniecības ietekme uz lauku telpu ir ļoti ierobežota – šaura piekrastes līnija gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Nozare spējusi parādīt izaugsmi, neskatoties uz pieejamo jūras resursu sarukumu. Pievienotās vērtības pieauguma iemesli ir produkcijas cenas kāpums, zvejas jaudas sabalansēšanas pasākumi un stingrāka nozvejas kontrole.
10. Visās 3 nozarēs ir būtiski pieaudzis atalgojuma līmenis, samazinot starpību ar vidējo atalgojuma līmeni valstī, kas pozitīvi ietekmē labklājību. Tomēr iedzīvotāju skaita sarukšana laukos joprojām notiek straujāk nekā pilsētās.
11. Pamatnozares var ietekmēt lauku telpu ar dažādu intensitāti, jo lauksaimniecības un mežsaimniecības resursu teritoriālās atšķirības ir būtiskas. Atšķiras gan ainava, gan darbības aktivitāte un vieta teritorijas ekonomikā. Līdz ar to arī nozaru politiku ietekme uz lauku attīstību ir nevienmērīga.
12. Lai arī pastāv nenoteiktība par gaidāmās zaļās pārejas (green transition) ietekmi uz tautsaimniecību, tai visdrīzāk, ka būs būtiska ietekme uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, ar šī nozarēm saistītām nozarēm un daudzām citām nozarēm. Tādējādi zaļā pāreja var būtiski ietekmēt lauku telpas attīstību, it īpaši ilgtermiņā. Dekarbonizācija (klimatnetralitātes sasniegšana), pāreja uz aprites ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu sekmēšana utt. var dažādi ietekmēt lauku kopienu labbūtību, jo liela nozīme būs minētajās nozarēs īstenotajiem tehnoloģiskajiem
risinājumiem un saimnieciskās darbības praksēm.
13. Pētījuma ietvaros veikta teritoriju klasificēšana ar klasteru analīzes metodi paradīja būtiskas atšķirības starp izveidotām grupām, arī pamatnozaru (un attiecīgu politiku) ierobežotas iespējas lauku telpas attīstības veicināšanai. Teritorijās ar augstu pamatnozaru īpatsvaru pievienotajā vērtībā ir novērojami visvājāki TAI rādītāji. Attīstībai nepieciešama sabalansēta ekonomiska struktūra, citu nozare būtiska klātbūtne.
14. Pētījuma ietvaros veiktā gadījumu izpēte sniedz pierādījumus, ka nozīmīgākie faktori ir darba pieejamība, nekustamā īpašuma pieejamība un ceļu infrastruktūra. Būtisks faktors ir līderu esamība laukos un iniciatīva, kā arī atbalsts no valsts /pašvaldības. Blakus tam, intervijās un fokusgrupās atzīmēta vietējā kopiena, sadarbība, vērtības, sociālā kapitāla nozīme.
15. Šo faktoru ietekmē ir pierādījies, ka pat viena klastera novadiem (un pagastiem) var būt atšķirīgas situācijas, kas radušas ar dažādām ietekmes faktoru kombinācijām. Līdz ar to diferencēta politika 6 klasteru dalījumā nespētu nodrošināt individuālo īpatnību ievērošanu un izmantošanu attīstības veicināšanai. Savukārt vēl niansētākas politikas ieviešana ar centralizēto administrēšanu nesamērīgi paceltu ieviešanas un uzraudzības izmaksas.