Pētījumu un publikāciju datubāze

Valsts kontroles lietderības revīzijas „Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu efektivitāte un Finanšu ministrijas darbību izvērtējums kontrolējošo iestāžu sadarbības uzlabošanā” ietvaros izvērtēt vismaz 6 (sešu) Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un
lietderību ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pasākumu pilnveidošanai.

Definēt valdības centra  nākotnes lomu un sagatavot priekšlikumus VC darbības efektivitātes stiprināšanai Latvijā.

Sniegt plašāku ieskatu izglītības un ekonomikas politikas veidotājiem par iespējamiem atbalsta pasākumiem darba vidē balstītu (turpmāk – DVB) mācību sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī sagatavot atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un noteikt pasākumu ietekmi uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.

Pētījuma mērķis ir trešo valstu pilsoņu integrācijas iespēju novērtēšana un problēmu identificēšana, nosakot nepieciešamos uzlabojumus integrācijas politikas efektīvai īstenošanai

Noskaidrot sabiedrības viedokli un attieksmi pret valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem.

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi otro mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājusies. Tā vērtība 2015. gadā sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6).
“Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Veikt nozares politikas jomu analīzi Latvijā, novērtējot Pamatnostādņu īstenošanu laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam, ņemot vērā Pamatnostādņu 5.sadaļā noteiktos politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus.