Pētījumu un publikāciju datubāze

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai

Pētījuma mērķis ir izstrādāt atkārtoti izmantojamu pētījuma veikšanas metodiku un veikt pētījumu par darbaspēka un būvmateriālu cenu izmaiņu prognozēm, izmantojot intervijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem un ekspertiem, ņemot vērā pieejamos datus un statistiku, kas papildināta ar cenu izmaiņu modelēšanu gan apakšnozarēs, gan izmaksu kategorijās, kā arī kopējos rezultātos ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmi.
Cenu izmaiņu prognoze pētījumā veikta par laika periodu 2018.- 2022. gads.

Pētījuma rezultāti atklāj Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas mediju vides iekšējo un ārējo daudzveidību un tās kontekstus, lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus (Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 1.6.1. pasākums).

Pētījumā galvenā vērība veltīta Latvijas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, atsevišķās grāmatas nodaļās analizēti arī interneta mediji. Analizējot Latvijas mediju saturu, pētnieki ir izmantojuši kontentanalīzi un teksta kvalitatīvās analīzes metodes. Ar šīm metodēm padziļināti pētīts plašsaziņas līdzekļu saturs 2017. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Latvijas mediju vides un mediju patēriņa raksturojumam izmantoti statistikas dati. Veiktas arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku un ekspertu intervijas un anketēšana.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2018.gada 6. oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Pētījuma mērķis bija novērtēt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomas ieguldījumu, kas īstenoti darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, efektivitāti un ietekmi uz ilgtspējīgu valsts pārvaldes attīstību, ņemot vērā Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gada plānošanas periodam noteikto mērķus un prioritātes, kā arī identificēt IKT un publisko pakalpojumu sistēmas attīstības vajadzības Latvijā nākamajiem ES fondu plānošanas periodam pēc 2020.gada un atbalsta pasākumu un perspektīvāko atbalsta pasākumu identificēšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Izvērtējuma tvērumā tika iekļauti 39 apakšaktivitātes ietvaros īstenotie projekti no apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātajiem 63 projektiem. Pētījuma apjomā ietvertie projekti aptver 93,36 milj. EUR investīcijas no kopējām apakšaktivitātes investīcijām – 138,12 milj. EUR.

ERA–net CORE Organic Plus projekta PRODIVA virsmērķis bija zinātniski pārbaudīt Ziemeļeiropā jau praktiķu pielietotās netiešās nezāļu ierobežošanas metodes saistībā ar pēdējos gados iegūtajām jaunajām fundamentālajām zināšanām augu–augsnes mijiedarbības jomā un izstrādāt jaunas zinātniski pamatotas nezāļu netiešās ierobežošanas metodes, tādējādi radot iespējas arī būtiski samazināt vides piesārņojumu ar siltumnīcas efektu veidojošām gāzēm, kuras daudz vairāk rodas pielietojot tiešās nezāļu ierobežošanas metodes.

Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda atbalsta aktivitāšu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti, resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti, kā arī novērtēt ieguldījumu ietekmi uz komersantu konkurētspēju un inovāciju veicināšanu.

Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.

Definēt turpmākās pētījumu tēmas, lai sekmīgi ieviestu lauzējveltņa tehnoloģiju bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā . Galvenokārt tās ir sasistītas ar dārzeņu ražas mazinājuma novēršanu šajā lauzējveltņa tehnoloģijā.

IAM sasniedzami gan nabadzīgākajās, gan arī bagātākajās valstīs, jo visām ir savi ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi, un arī katrā valstī ir gan nabadzīgāki, gan turīgāki cilvēki. Tāpēc katra valsts, ņemot vērā vietējos apstākļus un prioritātes, izvērtē ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atrodami nacionālajos ilgtspējīgas attīstības plānošanos dokumentos, atbilstību ANO IAM un apakšmērķiem, un identificē nepilnības un izaicinājumus un iekļauj nepieciešamos IAM valsts
plānošanas un budžeta piešķiršanas sistēmā

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Izvērtējuma mērķis bija noteikt veikto ieguldījumu transporta infrastruktūrā nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ietekmi, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu, lai rastu galvenos secinājumus un sniegtu efektīvus un optimālus ieteikumus plānošanas procesam transporta nozarē turpmākajos plānošanas periodos pēc 2020.gada, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp transporta nozares attīstību, vides aizsardzības prasībām un sabiedrības interesēm, kā arī analizēt nozares un līdzsvarotas reģionālās attīstības galvenās problēmas un attīstības šķēršļus, identificēt labās prakses piemērus un novērtēt, cik lielā mērā ES fondu aktivitātes papildinājušas no citiem finanšu avotiem finansētus ieguldījumus attīstības šķēršļu risināšanā.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu; sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, t.sk. valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, valsts fondēto pensiju shēmu, kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu, īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju problemātikai.

Apzināt pašnodarbināto darba apstākļus un rast risinājumus pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanā.
Pētījumā ir analizēts pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un 5 citās valstīs, veikta pašnodarbinātības situācijas izpēte Latvijā un noteikti
ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai pašnodarbinātības gadījumos.

Detalizēti analizēt pašvaldību realizētos politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, kā arī piedāvāt risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī, lai veicinātu remigrāciju pozitīvām Latvijas demogrāfiskās

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam. Grāmatas mērķis ir rosināt ikvienam lasītājam, neraugoties uz viņa paša dzīvessvietu, saprast Kuldīgas vērtību gan Kurzemes un Latvijas, gan Eiropas un Pasaules kontekstā.

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā un labas pārvaldības principu ievērošanu, uzskatus par valsts iestādēm, kas vislabāk apkalpo iedzīvotājus, saskarsmi ar valsts iestādēm, valsts iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes vērtējumu, kā arī pēdējās saskarsmes ar valsts iestādi raksturojumu. Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar 2015.gadā un 2016.gadā veikto pētījumu rezultātiem (kur tas iespējams).