Pētījumu un publikāciju datubāze

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Pētījums tika veikts ar mērķi izvērtēt rīcībpolitikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu ietekmi, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Pētījuma ietvaros tika identificētas un izvērtētas izmaiņas rīcībpolitikas 2012., 2013. un 2014. gadā, veikta padziļināta administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīze, un sagatavoti secinājumi par rīcībpolitiku, un sagatavoti politikas scenāriju piedāvājumi un rekomendācijas.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību). Pētījumā ir analizētas gan mēnešalgas, gan darba samaksas mainīgās daļas apjoms (piemaksas un prēmijas). Iegūtie rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot priekšlikumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pilnveidošanai

Precizēt Rīgas aglomerācijas robežas, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu un rapšu šķirnēm, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Projekta ietvaros ir veikta vēsturisko datu analīze, aprakstītas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības (standarti) dažādiem transporta līdzekļiem (klasēm), sagatavoti un analizēti dažādi modeļscenāriji, lai izvērtētu dažādu transporta plūsmu plānošanas un restrukturizācijas ietekmi uz gaisa kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot cieto daļiņu PM10 un slāpekļa oksīdu NOx piesārņojumam.
Transporta struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka 96-98% no plūsmas sastāda vieglie transporta līdzekļi.
Vecuma struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka vieglo un smago transporta līdzekļu grupā dominē vismaz 11 gadus veci transporta līdzekļi, kas atbilst EURO3 klasei.
PM10 un NOx koncentrāciju mainības analīze parādīja, ka novērojamas būtiskas atšķirības nedēļas griezumā.

Apzināt Latvijā līdz šim izstrādāto (meža) bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku saturu attiecībā uz to mērķiem un uzdevumiem, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, iegūstamo datu apstrādes iespējām un ierobežojumiem;
Meža bioloģiskās daudzveidības (BD) nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcijas izstrāde:
Aprobēt koncepcijas ietvaros sagatavotos priekšlikumus MRM laukumu paraugkopā un testa teritorijās.
Sagatavot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku, nosakot mērķus, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, uzskaites periodiskumu, iegūstamo datu apstrādes metodes un ierobežojumus.
Sagatavot BD monitoringa izmaksu aprēķinu.
Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Veikt analīzi un izstrādāt rekomendācijas par Rīgas pilsētas pašvaldībai optimālajiem lietusūdens pārvaldības procesiem.
Uzdevumi – veikt esošās situācijas lietusūdens pārvaldības jomā izvērtējumu un izstrādāt priekšlikumus integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Rezultāts – veikta analīze un izstrādāti priekšlikumi integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežojošiem samazināšanas pasākumiem, ievērojot augu prasības pēc barības vielām un to saturu augsnē. Saskaņot viedokļus starp nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu Uzdevumi: 1. Vērtēt un aprakstīt pēc deskriptoriem zālaugu paraugus; 2. Atjaunot LVMI “Silava” gēnu bankā glabāšanā nodoto zālaugu, rapšu, griķu sēklu paraugus. 2017.gada pavasarī vērtēšanai un pavairošanai iesēti/ iestādīti pavisam 35 paraugi, t.sk.: 1 sarkanā āboliņa; 1 baltā āboliņa; 1 lucernas un 33 stiebrzāļu paraugi. 2017.gada augustā iesēts viens rapša paraugs Brassica napus Nr.k-4235, kurš saņemts no LVMI Silava Gēnu bankas atjaunošanai.
Visu daudzgadīgo stiebrzāļu ģenētiskais materiāls lauku apstākļos vērtēts otro gadu. Kamolzālei otrajā izmantošanas gadā vairāk uzmanība vērsta uz ataugšanu pavasarī un pēc nopļaušanas, kā arī slimību izturība rudenī. Vērtējot ballēs pēc deskriptoriem ir paraugi, kas uzrāda labākus rezultātus par 1 līdz 1,5 ballēm salīdzinot ar kamolzāles standartšķirni Priekuļu 30. Pļavas lapsastei uzmanība tiek vērsta uz slimību izturību rudenī un savvaļas populācijās ir atrasti paraugi ar izteikti labāku slimību izturību. 2017.gadā turpināti vērtējumi un paraugu aprakstīšana 2015.gadā iesētajiem diviem miežabrāļiem, sešām pļavas auzenēm, divām sarkanajām auzenēm, sešām dažādām stiebrzālēm

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem pilnveidot, izvērtēt un atlasīt ganību airenes populācijas – ģenētisko materiālu ar īpašām adaptācijas spējām nākotnes klimatiskajos apstākļos jaunu šķirņu veidošanai Ziemeļu un Baltijas reģionā.