Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērojumu pētījuma laikā reģistrētas stacionārās aktivitātes, mobilitātes aktivitātes kā arī citas aktivitātes, piemēram, laikapstākļu novērojumi, velosipēdu novietņu skaits un to aizpildījums u.c.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme). Pētījums veikts no 08.12.2020. līdz 11.12.2020. interneta vidē (CAWI), piedalījās 1005 respondenti.

Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un bažām, kā arī informāciju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valdības stratēģiju un ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.

1. Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2. Kāds saturs Latvijas iedzīvotājiem interesē un ir vajadzīgs? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) saturu un uzticēšanās tam?
3. Iemesli, kādēļ lieto vai nelieto sabiedrisko mediju saturu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme).

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ekspektācijas par Covid-19, sabiedrības noskaņojums, valdības darba novērtējums).

Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai, to izmantošanu.

Organizēt Latvijas iedzīvotāju kvantitatīvu aptauju par iedzīvotāju uzticēšanos Valsts policijai, iedzīvotāju informētību par Valsts policijas darbu un veidiem, kādā iedzīvotāji vēlas saņemt informāciju par to, iedzīvotāju vēlmi un veidiem iespējamai sadarbībai, iedzīvotāju drošības sajūtu un citiem jautājumiem.

Iegūt uz pierādījumiem balstītu informāciju par veselību ietekmējošiem paradumiem un funkcionālām spējām reprezentatīvā populācijā Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 65 gadu vecuma.

2019. gada septembrī un oktobrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma SIA “Aptauju Centrs” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kā arī to izmantošanas paradumus. Šīs aptaujas dati tika izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu.
Rezultāti rāda, ka iedzīvotāju Finanšu pratības indekss 2019. gadā bija 21.7 procentpunkti no 99 procentpunktiem. Redzamas būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās – sociāli mazāk aizsargāto un mazāk izglītoto iedzīvotāju finanšu pratība ir ievērojami zemāka nekā ekonomiski aktīviem, darbspējīgiem un augstāk izglītotiem iedzīvotājiem.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Iegūtie rezultāti palīdz izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, vai iedzīvotāji pamana un novērtē iepriekš veiktos, nesenākos jauninājumus valsts pārvaldē.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.