Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
2019. gada septembrī un oktobrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma SIA “Aptauju Centrs” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kā arī to izmantošanas paradumus. Šīs aptaujas dati tika izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu.
Rezultāti rāda, ka iedzīvotāju Finanšu pratības indekss 2019. gadā bija 21.7 procentpunkti no 99 procentpunktiem. Redzamas būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās – sociāli mazāk aizsargāto un mazāk izglītoto iedzīvotāju finanšu pratība ir ievērojami zemāka nekā ekonomiski aktīviem, darbspējīgiem un augstāk izglītotiem iedzīvotājiem.
Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.
Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
| Apzināt pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju viedokli par 2019. gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu, tai skaitā par vēlēšanu iecirkņu darba laiku, papildu balsošanas iespējām, vēlēšanu iecirkņu komisiju veidošanu un apmācību, kā arī noskaidrot respondentu apmierinātību ar atalgojumu. |
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.
Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.
Iegūtie rezultāti palīdz izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, vai iedzīvotāji pamana un novērtē iepriekš veiktos, nesenākos jauninājumus valsts pārvaldē.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).
1) Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2) Kā Latvijas sabiedriskie mediji pilda sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus;
3) Latvijas sabiedrisko mediju darbības novērtējumu atbilstoši to darbības pamatprincipiem un vērtībām.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2019.gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi un kārtību saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzņēmēju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai un to izmantošanu.
Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot sabiedrības informētību un priekšstatus par Ārstniecības riska fonda darbību Latvijā, informācijas kanālus un izmantošanas pieredzes apjomu.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts simtgades svinību pasākumu kvalitāti un atbilstību priekšstatam par valsts svētku svinēšanai piemēroti izvēlētiem, kā arī par svētku pasākumu izmaksām un to lietderību. Vienlaikus gūt priekšstatu, vai svētku pasākumi un noskaņa ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju patriotisma jūtas.
Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.
Šis sabiedriskās domas pētījums ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai iegūtu objektīvu informāciju par iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu. Pētījumā padziļināti analizē dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus un sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā. Šīs pētījums ir turpinājums 2015., 2016. un 2017. gadā veiktajiem valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumiem. Pētījums ir sasaistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par klientu apkalpošanu valsts pārvaldē, tādējādi ļaujot savstarpēji salīdzināt izmaiņas, kā klienti vērtē valsts pārvaldes pakalpojumus un servisa kvalitāti. Tāpat pētījums ļauj novērtēt gan valsts pārvaldes efektivitāti pakalpojumu sniegšanā, gan klientu apkalpošanā, kā arī ļauj atklāt būtiskākos trūkumus pakalpojumu saņemšanā un e-pakalpojumu izmantošanas ierobežojumus. Izvērtējot pētījuma gaitā gūtos secinājumus, ir iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.
Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.