Pētījumu un publikāciju datubāze

Cēsu novada pašvaldības Apmeklētāju centra lietotāju, to patērēto pakalpojumu un vēlmju izpēte un pašvaldības klientu apkalpošanas, pašvaldības mājaslapas optimizācijas un e-pakalpojumu attīstības priekšlikumu izstrāde.

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā un labas pārvaldības principu ievērošanu, uzskatus par valsts iestādēm, kas vislabāk apkalpo iedzīvotājus, saskarsmi ar valsts iestādēm, valsts iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes vērtējumu, kā arī pēdējās saskarsmes ar valsts iestādi raksturojumu. Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar 2015.gadā un 2016.gadā veikto pētījumu rezultātiem (kur tas iespējams).

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt visaptverošu sabiedriskās domas izpēti sabiedriskās drošības jomā, sniedzot atbalstu revīzijas grupas locekļiem.
Pakalpojuma uzdevums ir izlases veidā veikt sabiedriskās domas izpēti vismaz septiņās Latvijas Republikas pašvaldībās, nodrošinot reprezentatīvu izlasi rezultātu analīzei un interpretācijai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2017.gada 3. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par sociāldemogrāfisko raksturojumu.

• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par līdzdalību Pašvaldību vēlēšanas, kas notiks 2017.gada 3. jūnijā, ērtāko informācijas par balsošanas kārtību iegūšanas veidu, kā arī iegūt vēlētāju dzīvesvietas raksturojumu (deklarētās un faktiskās dzīvesvietas).

Noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret finanšu pratību un tās uzlabošanu visa mūža garumā, lai FKTK kopā ar partneriem varētu šo attieksmi pozitīvi ietekmēt.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un attieksmi pret valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem.

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi otro mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājusies. Tā vērtība 2015. gadā sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6).
“Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.