Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

1) Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2) Kā Latvijas sabiedriskie mediji pilda sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus;
3) Latvijas sabiedrisko mediju darbības novērtējumu atbilstoši to darbības pamatprincipiem un vērtībām.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2019.gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi un kārtību saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzņēmēju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai un to izmantošanu.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot sabiedrības informētību un priekšstatus par Ārstniecības riska fonda darbību Latvijā, informācijas kanālus un izmantošanas pieredzes apjomu.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts simtgades svinību pasākumu kvalitāti un atbilstību priekšstatam par valsts svētku svinēšanai piemēroti izvēlētiem, kā arī par svētku pasākumu izmaksām un to lietderību. Vienlaikus gūt priekšstatu, vai svētku pasākumi un noskaņa ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju patriotisma jūtas.

Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Šis sabiedriskās domas pētījums ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai iegūtu objektīvu informāciju par iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu. Pētījumā padziļināti analizē dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus un sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā. Šīs pētījums ir turpinājums 2015., 2016. un 2017. gadā veiktajiem valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumiem. Pētījums ir sasaistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par klientu apkalpošanu valsts pārvaldē, tādējādi ļaujot savstarpēji salīdzināt izmaiņas, kā klienti vērtē valsts pārvaldes pakalpojumus un servisa kvalitāti. Tāpat pētījums ļauj novērtēt gan valsts pārvaldes efektivitāti pakalpojumu sniegšanā, gan klientu apkalpošanā, kā arī ļauj atklāt būtiskākos trūkumus pakalpojumu saņemšanā un e-pakalpojumu izmantošanas ierobežojumus. Izvērtējot pētījuma gaitā gūtos secinājumus, ir iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Pētījuma mērķis un uzdevums ir iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saites veidošana par Jūrmalas pilsētas domes darbu, t.sk. Jūrmalas pilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm.

• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu sistēmu un informētību par to.
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu reformu.
• Noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu savai informētībai par nodokļu reformu un ar to saistītajām izmaiņām nodokļos.
• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par nodokļu reformas ietekmi uz sabiedrību kopumā un atsevišķām iedzīvotāju grupām, kā arī dažādiem procesiem (nevienlīdzību, ēnu ekonomiku u.c.).
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžetu.
• Noskaidrot attieksmi pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu.
• Noskaidrot informētību un attieksmi pret „Simtgades loteriju” un čeku loteriju.

Cēsu novada pašvaldības Apmeklētāju centra lietotāju, to patērēto pakalpojumu un vēlmju izpēte un pašvaldības klientu apkalpošanas, pašvaldības mājaslapas optimizācijas un e-pakalpojumu attīstības priekšlikumu izstrāde.

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.