Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot viedokļu līderu attieksmi pret Valsts kontroli un Valsts kontroles darbības vērtējumu.

Pētījums padziļināti analizē Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 11. kārtas datus, kuri apsekoti 2024.gadā.

Iegūt reprezentatīvu un aktuālu informāciju par sabiedrības izpratnes līmeni un attieksmi pret finanšu noziegumiem, sabiedrības uzticēšanos Finanšu izlūkošanas dienestam un citām institūcijām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmā, kā arī noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par finanšu pakalpojumu izvēli ārvalstīs un kriptovalūtas izmantošanu.

Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.

Noskaidrot  definētajā mērķa auditorijā pastāvošo izpratni par sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem, satura veidošanas redakcionālajiem principiem un pastāvošos stereotipus par Latvijas Sabiedrisko mediju.

Noskaidrot vietējās kopienas iedzīvotāju viedokli par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz viņu labbūtību un vēlamajām sadarbības un atbalsta formām.

Apzināt un izvērtēt pieprasījumu mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) koncepcijas nepieciešamību un attīstību Liepājas valstspilsētā, apkopojot datus par iedzīvotāju un tūristu mobilitātes paradumiem, uzvedības modeļiem un finansiālo gatavību maksāt par minēto mobilitātes pakalpojumu (MaaS) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā. Pētījums sniegtu galvenās atziņas, secinājumus un ieteikumus ilgtspējīgai mobilitātes attīstībai digitālo risinājumu integrācijā un modernizācijā attiecībā uz sabiedriskā transporta un dažāda veida mikromobilitātes veidiem. Pētījuma gaitā veiktā datu analīze ļaus identificēt un noteikt nepieciešamos uzlabojumus un izmaiņas mobilitātes digitālo pakalpojumu attīstībā, to attīstības virzienos, stratēģiskajos attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ļaus izvērtēt MaaS pakalpojuma lietderīgumu pēc būtības un esošās mobilitātes situācijas Liepājas valstspilsētā.

Noskaidrot iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Analizēt Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni un identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par dažādiem naratīviem par Latgali.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadējo aptauju, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot sabiedrības uzticību Valsts kontrolei.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā

2024. gada nogalē tika veikta otrā sabiedriskās domas aptauja par dopinga lietošanu sportā. Iepriekšējā aptauja norisa 2019.gada pavasarī.
Pētījuma mērķi:

• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzskatus par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas un attieksmi par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.

NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, medijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Veikt sabiedriskās domas izpēti par Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās.