Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā

2024. gada nogalē tika veikta otrā sabiedriskās domas aptauja par dopinga lietošanu sportā. Iepriekšējā aptauja norisa 2019.gada pavasarī.
Pētījuma mērķi:

• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzskatus par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas un attieksmi par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Veikt sabiedriskās domas izpēti par Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās.

Organizēt operatoru, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, aptauju par zināšanām un informācijas pieejamību par radiācijas drošības jautājumiem, lai identificētu, kādās jomās Valsts vides dienestam vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību operatoru informēšanā un izglītošanā. Vienlaikus identificējot jomas un aspektus komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotaju vērtējumu par:

• Rīgas un Pierīgas mežu apsaimniekošanu;
• par kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” apsaimniekošanu;
• par Rīgas parku, dārzu un apstādījumu apsaimniekošanu.

Noskaidrot Konkurences padomes darbības, pieņemto lēmumu vērtējumu, apzināt sabiedrības, uzņēmēju, juridisko biroju, pašvaldību un asociāciju informētības līmeni par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem.

Noskaidrot 4 Latvijas novadu – Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Saldus – iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei.

Noskaidrot Daugavpils pilsētas iedzīvotāju attieksmi pret atsevišķiem pasūtītāju interesējošiem jautājumiem (Daugavpils pašvaldības darba vērtējums dažādos aspektos u.c.).

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Šobrīd pieejami 216 VPVKAC 35 pašvaldībās.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Turpmākajos gados plānots teritoriāli paplašināt VPVKAC pieejamību līdz aptuveni 500 punktiem, kā arī papildināt esošo VPVKAC pakalpojumu grozu.

Lai pastāvīgi uzlabotu VPVKAC tīkla darbību un uzlabotu klientu apmierinātību, ir jāveic VPVKAC darbinieku (pašvaldību darbinieku) un VPVKAC klientu apmierinātības izpēte, kā arī noslēpumainā klienta vizītes. Tādējādi iegūstot informāciju par VPVKAC darbinieku un klientu apmierinātību, kā arī iegūt noslēpumainā klienta vērtējumu par VPVKAC pieejamību un VPVKAC darbinieku kompetenci

Noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.

Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu  ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem.

1. Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji un kāpēc?
2. Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3. Kāda ir iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas medijiem un mediju saturam.

1. Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai;
2. Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu medijos, iedzīvotāju prasmes patērēt un pielietot mākslīgā intelekta rīkus.

Noskaidrot sabiedrība svērtējumu par Rīgas valstpilsētas pašvaldības darbu, veicamajiem uzlabojumiem nākotnē.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.