Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanas jomā.

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedriskās domas pētījumu – aptauju  par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu un iegūt reprezentatīvus datus par sabiedrības informētības līmeni par Labklājības ministrijas 2023. gadā rīkoto informatīvo kampaņu “Iekāp otra kurpēs”.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi par aktuāliem jautājumiem

Noskaidrot Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāls) lietošanas pieredzi un informāciju, kas var kalpot par pamatu informācijas sistēmas uzlabojumiem.

Iegūt Latvijas iedzīvotāju novērtējumu par plānotajiem atkrastes vēja parkiem Latvijas teritorijā, t.sk. ELWIND kā pirmo atkrastes vēja parka kopprojektu.

Noskaidrot Latvijas mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu īpašnieku finanšu pratības zināšanu līmeni

Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu finanšu pratība ir informētības, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības kopums, kuram jāpiemīt mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam, lai pieņemtu efektīvus finanšu lēmumus, sākot un vadot biznesu, nodrošinot tā ilgtspēju un izaugsmi.

Noskaidrot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par teritorijas esošo situāciju un attīstību jauno plānošanas dokumentu sagatavošanai (mobilitātes, publiskās ārtelpas, vides un atkritumu apsaimniekošanas, sociālās apkalpes infrastruktūras, ikdienas pakalpojumu jautājumiem, telpiskās vides pārveidojumiem u.c. aktuāliem jautājumiem) un salīdzināt ar 2014.gadā veiktās aptaujas rezultātiem.

Noskaidrot Latgales iedzīvotāju attieksmi pret aktuāliem jautājumiem

Veikt datu analīzi, izmantojot Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 10. kārtas datus, lai identificētu iedzīvotāju attieksmes dažādās sociālās grupās attiecībā uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam politikas uzstādījumiem.

NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, medijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.

1)Apzināt jauniešu vērtējumu par esošo situāciju jaunatnes jomā un apmierinātību ar dzīvi Liepājā, novērtējot jauniešiem pieejamās

neformālās izglītības, sporta, brīvā laika, kultūras, nodarbinātības, atbalsta un citas iespējas;

2)Noskaidrot jauniešu vērtējumu par jaunatnei aktuālām problēmām Liepājā un to iespējamajiem risinājumiem;

3)Iegūt statistikas datus par jauniešiem, kuri dzīvo, mācās un/vai strādā Liepājā.

Noskaidrot viedokļu līderu attieksmi pret Valsts kontroli un Valsts kontroles darbības vērtējumu.

Izpētīt informatīvo telpu Latgalē, padziļināti pētot auditoriju kartējumu Daugavpilī un datus skatot plašākā Latgales kontekstā.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi noteikt aktualitātes ES fondu komunikācijas aktivitāšu plānošanai

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti

Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs

Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.

2023. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” organizēja  sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā par uzticēšanos, izmantojot “Dialoga apļu” metodi. Dialoga apļi par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās – ciemos, pagastos un pilsētās – sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. No 2023. gada 6. septembra līdz 4. oktobrim Latvijā notika 26 dialoga apļi, un tajos piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot dažādu vecumu, dzimumu un tautību iedzīvotājus. Plašāka infomācija Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli.

“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā.

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Sabiedriskās domas noskaidrošana –  Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā.

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas  (PVO)  Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.