Pētījumu un publikāciju datubāze

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.

Nodrošināt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Latvijas līdzdalību (Latvijas līdzdalības finansējums Stokholmas kongresa organizācijas sekretariātam kongresa sagatavošanas darbiem) Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa (https://iufro2024.com) organizēšanā, kas ir lielākā globālā mežzinātnes konference.

Izpētīt uzticēšanās līmeni un uzticēšanās virzītājspēkus valsts institūcijām OECD dalībvalstīs.

Veikt pētījumu, kura rezultātā ir novērtēta sadzīves atkritumu, t.sk. nešķirotu sadzīves atkritumu, dalīti savākto sadzīves atkritumu sastāvs, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvu īpaši izdalot “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas” (turpmāk – LMT baterijas) un baterijas, kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sastāvā, jeb “pārnēsājamās baterijas” atbilstoši regulas (ES) 2023/1542 definīcijām.

Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.

Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).

Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiskās situācijas un filoģenēzes padziļinātā analīzē, tostarp stiprināt Latvijas pētniecības un attīstības intereses Eiropas un pasaules pētniecības telpā, veicinot sadarbību ar EBI un attīstot zināšanu bāzi un datu kopas dalībai citās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās. Pētījuma pamatelementiem jāietver – epidemioloģiskās un klīniskās informācijas, kā arī atbilstošo individuālu Covid-19 pacientu bioloģisko paraugu savlaicīga iegūšana un kontrolēta uzglabāšana, kā arī  SARS-CoV-2 vīrusa pilna genoma noteikšana no inficētajiem pacientiem iegūtā materiāla.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas produktu, dzīvnieku barības un to piedevu diagnostisko metožu un iespējamo risku novērtēšana Latvijā.

Veikt priekšizpēti un izveidot mitrāju pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu pilsētvides mitrāju ekosistēmas pakalpojumus, atjaunotu pilsētvides mitrāju bioloģisko daudzveidību, samazinot pilsētu mitrāju vides riskus.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādes, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu,  palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai  nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Izstrādāt Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmatu, kura ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām.

Analizēt ĀCM izplatības rādītāju (vīrusa prevalence un seroprevalence) dinamiku Latvijas reģionos, kā arī slimības ietekmi uz meža cūku populāciju, lai spriestu par alternatīviem slimības ierobežošanas veidiem mežacūku populācijā, tādējādi samazinot ĀCM saslimšanas risku cūku novietnēs.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai.

Izvērtēt puķu spriganes sastopamības biežumu meža ainavā, ierīkojot 85 parauglaukumus Latvijas teritorijā. Noskaidrot potenciāli iespējamus invāzijas avotus, auga izplatīšanās koridorus un vektorus. Fiksēt augu koncentrācijas vietas mežos un izvērtēt dabisko meža biotopu apdraudējumu, izplatoties invazīvajam augam. Iegūt sākotnējos puķu spriganes sastopamības datus, sugas atradņu stāvokļa izvērtēšanai un invāzijas intensitātes izvērtēšanai nākotnē.

Šī pētījuma mērķis ir iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas un citu narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2019. gadā.

Apsekot 60 parauglaukumus, kas izvietoti dažādās Latvijas teritorijas daļās. Iegūt datus par 240 celmu, 180 ekoloģisko koku, 60 sausokņu, 120 kritalu parametriem un ķērpju sugu daudzveidību uz minētājām struktūrām, kā arī datus par lihenobiotu uz sīkas koksnes. Novērot ķērpju sugu daudzveidību uz celmiem, sausokņiem un kritalām.

Izstrādāt pētījumu, kurā veikta fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post analīze.

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu, palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Centrālās Statistikas pārvaldes sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veikts zinātņu doktoru izlases veida apsekojums, dati apkopoti par situāciju 2018. gadā. Šāds izlases veida apsekojums veikts arī 2007., 2010. un 2016. gadā. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojumā ir izmantota vienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Apsekojuma mērķis: iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, nodarbinātību un karjeras attīstību, zināšanu, prasmju un uzvedības pašvērtējumu kvalifikācijas iegūšanas laikā un vajadzīgo kompetenču nozīmīguma novērtējumu savā pamatdarba vietā, ar akadēmisko karjeru saistīto zinātnisko darbību un mobilitāti. No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (4085 vecumā līdz 69 gadiem) aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kuriem 1007 jeb 67,1% respondents sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, SCDH, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Lauksaimniecības noteču monitoringa realizācijas vispārējo nepieciešamību nosaka Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuras apstiprinātas ar MK 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.130. Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam sadaļas 12. “Turpmākās rīcības plānojums” apakšsadaļā 12
Ilggadīgie lauksaimniecības noteču monitoringa dati (1995. – 2018. g.) pierāda, ka lauksaimniecības ietekmētajās teritorijās slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās ir atkarīga no antropogēnās ietekmes (lauksaimniecības zemju izmantošanas intensitāte) un dabiskajiem faktoriem (meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi).

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) ir plaša apjoma pētījums, kura fokusā ir skolotāji un skolu direktori, viņu darba apstākļi un mācību vide skolās. Pētījuma gaitā tiek iegūti starptautiski salīdzināmi dati par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. TALIS pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, aktuālu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvai skolotāju profesijas attīstībai. Dalība TALIS pētījumā ir iespēja skolotājiem un skolu direktoriem dot savu
ieguldījumu izglītības politikas veidošanā. Starptautiskā analīze sniedz dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajiem lēmumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Uzlabot ganību airenes ģenētiskā materiāla ziemcietību un ilggadību, kā arī palielināt izejmateriāla ģenētisko daudzveidību atbilstoši Ziemeļeiropas klimatiskās zonas prasībām. Tas nākotnē selekcionāriem ļaus ātrāk reaģēt uz klimatisko pārmaiņu un politisko lēmumu sekām, un apmierināt patērētāju prasības šai kontekstā.