Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm. Iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

Novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes par efektīvu zemes resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem Latvijā.

Veikt azbestu saturošu atkritumu apjomu izpēti Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām, lai atbrīvotos no azbestu saturošiem atkritumiem, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu.

Pētījumu programmas mērķis – sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai

Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

Izvērtēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 3.prioritārā virziena (turpmāk – 3.PV) atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, lietderību un efektivitāti, novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz komersantu konkurētspējas veicināšanu.

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).