Pētījumu un publikāciju datubāze

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Šobrīd pieejami 216 VPVKAC 35 pašvaldībās.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Turpmākajos gados plānots teritoriāli paplašināt VPVKAC pieejamību līdz aptuveni 500 punktiem, kā arī papildināt esošo VPVKAC pakalpojumu grozu.

Lai pastāvīgi uzlabotu VPVKAC tīkla darbību un uzlabotu klientu apmierinātību, ir jāveic VPVKAC darbinieku (pašvaldību darbinieku) un VPVKAC klientu apmierinātības izpēte, kā arī noslēpumainā klienta vizītes. Tādējādi iegūstot informāciju par VPVKAC darbinieku un klientu apmierinātību, kā arī iegūt noslēpumainā klienta vērtējumu par VPVKAC pieejamību un VPVKAC darbinieku kompetenci

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes par efektīvu zemes resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem Latvijā.

Lauku telpas attīstības politika