Pētījumu un publikāciju datu bāze

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

• Lauku telpas ietekmes komponenšu un ietekmes faktoru analīze, nosakot galveno pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu.
Literatūras analīze, kas vērsta lauku ietekmes komponentēm un ietekmes faktoriem. Mērķis ir definēt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu. Rezultātā tiks apkopota pieredze lauku telpas ietekmju vērtēšanā.
• Lauku telpas pielietojamo nozares rādītāju statistiskā un telpiskā analīze, tostarp vērtējot pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu.
Atlasot svarīgākos lauku telpu ietekmējošos rādītājus nozaru statistikā, analīzē tiek izmantotas matemātiskās un statistiskās metodes – korelācijas, klasteru, regresijas analīze utml. Rezultātā mēs iegūstam teritoriālu atšķirību grupas, balstoties uz izvēlētajiem nozaru ietekmes faktoriem. Tiek veikta teritoriālā analīze, izmantojot GIS rīkus, kas dod teritoriālu skatījumu uz analizējamiem faktoriem.
• Lauku telpu ietekmējošo nozares resursu analīze
Lai konstatētu iespējamo ietekmju saistību ar atbalsta instrumentiem, tiek veikta nozares pieejamo resursu analīze, balstoties uz KLP instrumentiem. Rezultātā tiek iegūti dati, kas liecina par esošo un potenciālo resursu dažādām atbalsta grupām (atkarībā no lieluma, teritoriālā novietojuma, citiem faktoriem, kas analizēti iepriekš).
• Lauku telpas pilotteritoriju kvalitatīva un kvantitatīva sociālā un ekonomiskā izpēte
Lai iegūtu kopienas un individuālā līmeņa datus, tiek veikta pilotteritoriju analīze. Pilotteritorijas tiek atlasītas, balstoties uz iepriekš veikto statistisko un teritoriālo analīzi. Tiek izmantotas socioloģijas un antropoloģijas metodes – piemēram, intervijas, aptaujas, līdzdalības novērojumi utml., lai noteiktu ekonomiskās un sociālās ietekmes personālā un kopienas līmenī. Rezultātā tiek iegūts skatījums mērķgrupu līmenī un pilotteritoriju līmenī.
• Iegūto lauku telpas raksturojošo datu integrācija un interpretācija.
Iegūtie kvalitatīvie un kvantitatīvie dati tiek integrēti. Tipisko teritoriju rādītāji ekstrapolēti attiecībā un citām teritorijām. Veikta datu triangulācija – teritoriju klasteri pret kopienu un individuālajiem datiem. Rezultātā – iegūtie dati tiek interpretēti attiecībā uz nozares ietekmi dažādos mērogos, teritorijās un līmeņos.
• Ieteikumu sagatavošana
2024. gada 2. maijs – 2024. gada 30. novembris 1. pielikums

• Lauku telpas ietekmes komponenšu un ietekmes faktoru analīze, nosakot galveno pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu.
Literatūras analīze, kas vērsta lauku ietekmes komponentēm un ietekmes faktoriem. Mērķis ir definēt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru rādītājus, kas raksturo ietekmes uz lauku telpu. Rezultātā tiks apkopota pieredze lauku telpas ietekmju vērtēšanā.
• Lauku telpas pielietojamo nozares rādītāju statistiskā un telpiskā analīze, tostarp vērtējot pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu.
Atlasot svarīgākos lauku telpu ietekmējošos rādītājus nozaru statistikā, analīzē tiek izmantotas matemātiskās un statistiskās metodes – korelācijas, klasteru, regresijas analīze utml. Rezultātā mēs iegūstam teritoriālu atšķirību grupas, balstoties uz izvēlētajiem nozaru ietekmes faktoriem. Tiek veikta teritoriālā analīze, izmantojot GIS rīkus, kas dod teritoriālu skatījumu uz analizējamiem faktoriem.
• Lauku telpu ietekmējošo nozares resursu analīze
Lai konstatētu iespējamo ietekmju saistību ar atbalsta instrumentiem, tiek veikta nozares pieejamo resursu analīze, balstoties uz KLP instrumentiem. Rezultātā tiek iegūti dati, kas liecina par esošo un potenciālo resursu dažādām atbalsta grupām (atkarībā no lieluma, teritoriālā novietojuma, citiem faktoriem, kas analizēti iepriekš).
• Lauku telpas pilotteritoriju kvalitatīva un kvantitatīva sociālā un ekonomiskā izpēte
Lai iegūtu kopienas un individuālā līmeņa datus, tiek veikta pilotteritoriju analīze. Pilotteritorijas tiek atlasītas, balstoties uz iepriekš veikto statistisko un teritoriālo analīzi. Tiek izmantotas socioloģijas un antropoloģijas metodes – piemēram, intervijas, aptaujas, līdzdalības novērojumi utml., lai noteiktu ekonomiskās un sociālās ietekmes personālā un kopienas līmenī. Rezultātā tiek iegūts skatījums mērķgrupu līmenī un pilotteritoriju līmenī.
• Iegūto lauku telpas raksturojošo datu integrācija un interpretācija.
Iegūtie kvalitatīvie un kvantitatīvie dati tiek integrēti. Tipisko teritoriju rādītāji ekstrapolēti attiecībā un citām teritorijām. Veikta datu triangulācija – teritoriju klasteri pret kopienu un individuālajiem datiem. Rezultātā – iegūtie dati tiek interpretēti attiecībā uz nozares ietekmi dažādos mērogos, teritorijās un līmeņos.
• Ieteikumu sagatavošana