Pētījumu un publikāciju datubāze

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu

Pētījuma mērķis ir izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.

Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.

Iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp sabiedriskā transporta infrastruktūras pieejamību, lai palielinātu to sabiedrībai paredzēto publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas  (sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru, sociālo darbinieku, karitatīvo sociālo darbinieku studijas) studiju programmās un no tās izrietošus priekšlikumus sociālā darba jomas  studiju programmu satura pilnveidei

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Gūt ieskatu par kopējo sabiedrības noskaņojumu un viedokli par tēva lomu ģimenē, sieviešu un vīriešu atbildību bērnu audzināšanā, stereotipiem un mītiem, kas valda sabiedrībā, īpaši situācijās, ja vecāki dzīvo šķirti.

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un sabiedriskā transporta pieejamībā.

Izvērtēt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.

Nodrošināt labklājības ministres 2019.gada 17.jūnijā izveidotajai darba grupai NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanai atbalstu analītiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas veidā.

1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;

2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās
un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veselības aprūpes un mājokļa pieejamībā.

Zinātniskais pētījums tiek īstenots ar mērķi izvērtēt darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Tas tiek īstenots piecus gadus pēc iepriekšējā izvērtējuma, ko 2012. -2013. gadā veica Pasaules Banka.
Šis zinātniskais pētījums par Latviju ir piektais pētījums, kas publicēts OECD pētījumu sērijā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām”, kas pievēršas ilgstošajiem bezdarbniekiem un personām, kas pakļautas ilgstošā bezdarba riskam. Zinātniskajā pētījumā izmantoti savienoti administratīvie mikrodati (VSAA, NVA, PMLP, pašvaldību sociālās palīdzības datu bāze), lai kvantitatīvi novērtētu aktivizēšanas pasākumu, kas noteikti Latvijas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam, ietekmi. Specifiski zinātniskajā pētījumā novērtēta apmācību pasākumu ietekme, nodarbinātības subsīdijas, reģionālās mobilitātes veicināšanas programma un komercdarbības uzsākšanas programma.
Balstoties uz empīriskiem rezultātiem, zinātniskajā pētījumā sniegti priekšlikumi aktivizēšanas politikas pasākumu pilnveidei, lai stiprinātu bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū un uzlabotu viņu darba tirgus rezultātus.

Esošā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām analīze no klientu (vardarbībā cietušo personu) perspektīvas, izvērtējot tā pilnveides nepieciešamību un iespējas, un atbilstoši tam, klientu vajadzībās balstītu tālākas pakalpojuma dizaina attīstības optimālā scenārija izstrāde, ņemot vērā dzimuma perspektīvu.

Pētījuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus tehnisko palīglīdzekļu (TPL) nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, pamatojoties uz atvērtā tirgus, vienlīdzības un klientu brīvās izvēles principiem.

Veikt Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (Pamatnostādnes) ex-post novērtējumu, lai pilnveidotu ģimenes valsts politikas īstenošanu un ģimenēm sniegto atbalstu, sagatavotu priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai, balstoties uz iedzīvotāju/ ģimeņu vērtējumu par atbalsta instrumentiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem.
Pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajos gados atbalsts ģimenēm ar bērniem ir būtiski palielinājies – ir vairākkārt pārskatīts un palielināts valsts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtajam atbalstam, ir piesaistīts ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums, lai veicinātu deinstitucionalizāciju, vardarbības pret bērnu mazināšanu, bērnu līdzdalības veicināšanu, darba un ģimenes dzīves savienošanu, vardarbības mazināšanu. Tomēr joprojām pastāv attīstībai kritiski jautājumi, t.sk. jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība, sociālo transfertu atšķirīgā ietekme uz dažādu ienākumu grupu ģimenēm. Ģimenes definīcijas nepieciešamības aktualitāte normatīvajā regulējumā nav izzudusi. Joprojām aktuāla ir horizontālās sadarbības īstenošana starp ministrijām. Esošā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, t.sk. valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, valsts fondēto pensiju shēmu, kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu, īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju problemātikai.