Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Pētījuma mērķis ir savākt empīriskus pierādījumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju pilnveidošanai Latvijā, izmantojot psihometrisku instrumentu invaliditātes novērtēšanai, ko izstrādājusi un plaši testējusi Pasaules Veselības organizācija, t.i.  PVO Invaliditātes novērtēšanas saraksts 2.0. (engl. The World Health Organisation Disability Assessment Schedule 2.0. (WHODAS 2.0)), lai sniegtu ieteikumus.

Pētījumā Pasaules Bankas eksperti sniedz rekomendācijas Latvijai, kā efektīvāk stiprināt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izmantojot WHODAS 2.0, tādējādi invaliditātes noteikšanā apvienojot informāciju par personas medicīnisko novērtējumu un informāciju par personas funkcionēšanas spējām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu

Pētījuma mērķis ir izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.

Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.

Iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp sabiedriskā transporta infrastruktūras pieejamību, lai palielinātu to sabiedrībai paredzēto publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas  (sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru, sociālo darbinieku, karitatīvo sociālo darbinieku studijas) studiju programmās un no tās izrietošus priekšlikumus sociālā darba jomas  studiju programmu satura pilnveidei

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Noskaidrot aktuālo situāciju darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt datus dinamikā, salīdzinot tos ar iepriekš veiktajiem pētījumiem “Darba apstākļi un riski Latvijā”, izstrādāt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanai.

Gūt ieskatu par kopējo sabiedrības noskaņojumu un viedokli par tēva lomu ģimenē, sieviešu un vīriešu atbildību bērnu audzināšanā, stereotipiem un mītiem, kas valda sabiedrībā, īpaši situācijās, ja vecāki dzīvo šķirti.

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un sabiedriskā transporta pieejamībā.

Izvērtēt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.

Nodrošināt labklājības ministres 2019.gada 17.jūnijā izveidotajai darba grupai NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanai atbalstu analītiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas veidā.

Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā

1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;

2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.

Uzlabot izpratni par to, kā jaunās nodarbinātības formas (JNF) tiek izmantotas praksē un sniegt priekšlikumus to sekmīgākai pielietošanai.