Pētījumu un publikāciju datubāze

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Galvenie projekta mērķi bija:
(1) izvērtēt, kādā mērā Latvijā dažādās bērna dzīvei būtiskās jomās tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijas (BTK) 12. panta izpratnē;
(2) atbilstoši situācijas izvērtējumam un identificētajām problēmām, sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu un nepieciešamajām aktivitātēm.
Ļoti nozīmīgs uzdevums bija bērnu līdzdalības piemēru identificēšana, lai veicinātu labās prakses popularizēšanu Latvijā, kā arī vienotas izpratnes veidošanu dažādu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju starpā.

Pētījums tika veikts ar mērķi izvērtēt rīcībpolitikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu ietekmi, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Pētījuma ietvaros tika identificētas un izvērtētas izmaiņas rīcībpolitikas 2012., 2013. un 2014. gadā, veikta padziļināta administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīze, un sagatavoti secinājumi par rīcībpolitiku, un sagatavoti politikas scenāriju piedāvājumi un rekomendācijas.

Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai.

Pētījuma izstrādes mērķis ir veikt esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SB pakalpojumi) sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīzi, izvērtējot valsts un pašvaldību pienākumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī valsts un pašvaldību budžeta struktūras atbilstību normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu jomā, sagatavot izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus SB pakalpojumu organizēšanai, attīstībai un finansēšanai.
Pētījuma gaitā tika veikta kvalitatīva un kvantitatīva aktuālās situācijas izpēte, analizējot šobrīd pieejamo SB pakalpojumu dažādām mērķa grupām, t.sk., pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniegšanas un finansēšanas sistēmu, kā arī, sniegti priekšlikumi SB pakalpojumu organizēšanai un attīstībai, to finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un jauno SB pakalpojumu finansēšanas mehānisma izstrādei.

Pirmkārt, izvērtēt Latvijā pieejamo administratīvo un apsekojumu datu invaliditātes jomā atbilstību, pietiekamību un kvalitāti politikas pārraudzības un monitoringa procesa nodrošināšanai atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (Konvencija) noteiktajām jomām. Otrkārt, pētījums vērtē Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, īstenoto atbalstu iekļaujošas izglītības un nodarbinātības veicināšanā. Treškārt, balstoties dalībvalstu pieredzes izvērtējumā, pētījums sniedz esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā balstītas rekomendācijas par nepieciešamajiem nacionālās rīcībpolitikas uzlabojumiem starpnozaru atbalsta sistēmas uzlabošanā personām ar invaliditāti iekļaujošas izglītības un darba tirgus jomās, ņemot piedāvātā risinājuma iespējamo ietekmi uz personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti.

Pētījuma mērķis: izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta efektivitātei, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām.

Pētījuma mērķis: novērtēt aktīvās novecošanās situāciju Latvijā un izstrādāt uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas Latvijas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrādei, kuras, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās izmaiņas, veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju darba mūžu.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā finansiāli (kāds ir apgādnieka uzkrātais pensijas kapitāls; bijusī darba alga, faktiskais darba stāžs, vecums, dzimums), juridiski (kādi tiesību akti šobrīd tiek piemēroti pensiju aprēķināšanai), un socio-ekonomiski (cik mirušajam ir bērni, kuriem būtu jādala pensijas uzkrājums; kāds ir saņēmēju/ apgādājamo vecums un statuss (mācās/invalīdi) veidojas apgādnieka zaudējuma pensijas. Kāds ir aizgājēju profils (piemēram, miršanas vecums, profesija, nāves iemesls, bērnu skaits, uzrādītie ienākumi, pensiju uzkrājums, dzīves vieta (reģions; pilsēta/lauki)? Kā vairāku gadu griezumā attīstījusies iepriekš uzrādītā apgādnieka zaudējuma pensiju statistiskā struktūra? Kādi faktori to ietekmējuši? Kas ir pamatā piešķirto pensiju apmēra un saņēmēju/apgādājamo skaita kritumam pēdējos gados?
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas apgādnieka zaudējuma pensiju politikas uzlabošanai.