Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju 2024., 2025. un 2026. gadā, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Veikt priekšizpēti saistībā ar SDO konvencijas Nr.190 par vardarbību darbā iespējamu ratifikāciju un aktuālās situācijas attiecībā uz vardarbības dažādo veidu izplatību darba vidē noskaidrošanu.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas, un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.

Veikt padziļinātu izvērtējumu par esošā psihologa pakalpojuma saturu un iespējamiem tā trūkumiem, iemesliem tā zemajam pieprasījumam un iespējamiem risinājumiem tā pilnveidošanai, t.sk, vērtējot ārvalstu praksi un jau šobrīd Latvijā nodrošinātos līdzīga satura pakalpojumus un to savstarpējo korelāciju.

Izpētīt potenciālo remigrantu profilus, kuri studē vai ir absolvējuši augstākās izglītības iestādi, sociālajā vietnē LinkedIn un sasniedzamības iespējas, izmantojot vienotu informācijas kanālu.

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedriskās domas pētījumu – aptauju  par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu un iegūt reprezentatīvus datus par sabiedrības informētības līmeni par Labklājības ministrijas 2023. gadā rīkoto informatīvo kampaņu “Iekāp otra kurpēs”.

Veikt Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (turpmāk – Centri) darbības procesu un prakses analīzi – izpēti, kā tiek īstenots darbs ar ģimenēm, nostiprinot analīzes gaitā konstatēto ar padziļinātām sarunām ar Centru sadarbības partneriem, identificējot un analizējot problēmsituācijas, sagatavojot  secinājumus un  ieteikumus metodisko materiālu pilnveidei, t.sk. norādot uz  nepieciešamajiem precizējumiem metodiskajos materiālos, īpaši sadarbības procesos starp iesaistītajām sadarbības institūcijām, lai uzlabotu Centru līdzšinējo darbu.

Veikt pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveides iespējām, identificējot sistēmas trūkumus, veicot ārvalstu labās prakses analīzi un sniedzot priekšlikumus sistēmas pilnveidei.

Sistēmiski izvērtēt, vai tehnisko palīglīdzekļu (TPL) pakalpojums pēc būtības esošajā dizainā un finansējuma ietvarā ir atbilstošs klientu vajadzībām un sasniedz normatīvajos aktos TPL pakalpojuma īstenošanai noteikto mērķi. Pētījuma uzdevums ir saņemt neatkarīgu vērtējumu par esošās sociālo pakalpojumu sistēmas ietekmi uz klienta dzīves kvalitāti, atgriešanos darba tirgū, sociālo iekļaušanos utt. Pētījuma ieviešanai ir būtiska loma TPL pakalpojuma reformas attīstībā, valsts finansētā pakalpojuma TPL nodrošināšanā, izmaksu efektivitātes uzlabošanā un efektīva, personām ar funkcionēšanas traucējumiem piemērota kvalitatīva TPL pakalpojuma finansēšanā.

Ziņojums “Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Tāpat ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā.

Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti.

Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.

Nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets ir pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:

Pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības sociālo dienestu, tā veikumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes ietekmēšanā un tā reputāciju, kā arī par sociālo dienestu klientu apmierinātību ar sociālā darbinieka sniegto atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu viedokļi par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumi un to analīze.

Sociālo dienestu sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumi un iegūto rezultātu analīze.

Gala ziņojums  par pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes izmaiņām Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.

Pētījuma vispārējais mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”(turpmāk – projektas) īstenotā ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Projekta piedāvātais pilotprojekts paredz ģimenes asistenta pakalpojuma apraksta izstrādi, apmācību satura izstrādi un pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, apmācību (daļēji attālināti epidemioloģiskās situācijas valstī 2020. un 2021. gadā dēļ).

Pētījums ir iedalīts divos posmos:

• Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.
• Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.