Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Novērtēt Latvijas darba tirgus situāciju, iespējas un izaicinājumus, kā arī izvērtēt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu efektivitāti, t.sk. izmantojot kontrfaktuālās izvērtējuma metodes un īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības riska grupu situācijai darba tirgū, un izteikt rekomendācijas, balstoties uz citu valstu labo praksi aktīvās darba tirgus politikas īstenošanai.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju 2024., 2025. un 2026. gadā, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021.-2024. gadam.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Veikt priekšizpēti saistībā ar SDO konvencijas Nr.190 par vardarbību darbā iespējamu ratifikāciju un aktuālās situācijas attiecībā uz vardarbības dažādo veidu izplatību darba vidē noskaidrošanu.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Iegūt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Izvērtējums tiek veikts attiecībā uz bērniem un pilngadīgām no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām (kas uz ziņošanas laiku par piedzīvoto vardarbību un/vai pakalpojuma saņemšanas laiku ir pilngadīgas). Pētījumā ir ietverta atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām Latvijā.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas, un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Veikt metodisko materiālu izstrādi labklājības nozares 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu (Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) investīciju sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai un uzraudzības rādītāju (iznākuma, rezultāta un ietekmes rādītāju) un to vērtību (indikatoru) definēšanai, tostarp izmantojamiem rādītājiem, pieņēmumiem, datu avotiem un indikatoru algoritmiem.

Nodrošināt valsts, pašvaldību un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju nodrošināto sociālo pakalpojumu atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam un sniegt analīzi un ieteikumus sociālo pakalpojumu sniegšanas regulējuma uzlabošanai.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Noskaidrot, analizēt un salīdzināt sabiedrības attieksmi un tās izmaiņas pret vardarbību ģimenē, kas ietver:

• pieaugušo izmantotās audzināšanas metodes bērnu audzināšanā un attieksme pret to lietojumu;
• vecāku izturēšanās pret bērniem vērtējums un tā izmaiņas pēdējā piecgadē;
• bērnu audzināšanas metožu vērtējums;
• priekšstati par vardarbību pret bērnu un nepieciešamā institūciju iesaiste tās novēršanā;
• rīcība pret bērnu vērstas vardarbības ģimenē situācijās.

Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Palielināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti, izmantojot modernās digitālās sistēmas un datu pārvaldības risinājumus, lai atbalstītu iedzīvotājus kvalitatīvā nodarbinātībā.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.