Pētījumu un publikāciju datubāze

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

Pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas TV-SOGP kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti ieslodzījuma vietās īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas “Krievijā sagatavotā programma dzimumnoziedzniekiem” kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti brīvībā (Valsts probācijas dienestā) īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. • analizēt pieejamo literatūru par programmu; • veikt intervijas ar programmas vadītājiem un atbildīgās institūcijas amatpersonām/darbiniekiem, kas ir iesaistīti programmas īstenošanā; • ievākt iegūstamo dokumentāciju par programmas īstenošanu; • veikt programmas rokasgrāmatu analīzi; • ievākt statistikas datus par programmas vadītājiem; • veikt programmas kvalitātes pārbaudi ar Programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu (PKNI; Rudzīte, Skara un Perepjolkina, 2018); • izstrādāt rekomendācijas programmas rokasgrāmatas un īstenošanas uzlabošanai

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu akreditācijas jomā Latvijā un ārvalstīs.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai izveidotu priekšlikumus jaunam Ministru kabineta noteikumu projektam “Resocializācijas programmu akreditācijas un licencēšanas kārtība”.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt literatūrā ievākto informāciju par ārvalstu praksi resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
2. Apkopot informāciju, kas iegūta no Europris informācijas avota.
3. Apkopot informāciju, kas iegūta no dažādu valstu Ieslodzījuma vietu administrācijām un Probācijas dienestu mājas lapām.
4. Apkopot informāciju, kas iegūta no personīgas komunikācijas ar ārvalstu speciālistiem.
5. Apkopot informāciju par situāciju Latvijā, resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
6. Veikt kopsavilkumu par dažādu valstu resocializācijas programmu akreditācijas pieredzi, akreditācijas kritērijiem, akreditācijas komisijas darbības principiem un mērķiem.

Pētījuma (sabiedriskās domas aptaujas) par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem mērķis ir noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija un pasākumu plāns efektīvu informatīvo pasākumu organizēšanai, lai mainītu sabiedrības stereotipus par bijušajiem notiesātajiem.

Veikt Pārvaldes Personālvadības daļas funkciju auditu un veicamo procesu pilnveidi atbilstoši normatīvajos aktos, Pārvaldes Personālvadības daļas reglamentā definētajām funkcijām, ISO:9001 standarta un valsts pārvaldes izvirzītajām prasībām, lai palielinātu Pārvaldes personāla procesu efektivitāti un mazinātu Pārvaldes personāla izmaksas.

Pētījums īstenots projekta Nr.9.1.2.0/16/I/001 “Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” ietvaros.
Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par līdzšinējo brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības praksi Latvijas kriminālsodu izpildē un sekmīgi īstenotiem brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļiem ārzemēs, iegūstot jaunas atziņas, idejas, faktus, sniegt ieteikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ar notiesātām personām modeļu ieviešanai Latvijā.
Pētījuma rezultātā ir sagatavoti četri nodevumi: (1) pētījuma metodoloģija; (2) izvērsta informācija par brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības praksi Latvijā; (3) izvērsta informācija par brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļiem ārvalstīs; (4) kopsavilkums par visu nodevumu galvenajiem secinājumiem un izvērsti ieteikumi brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu ieviešanai un attīstīšanai Latvijā.

Izstrādāt Ieslodzījumu vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā nodarbinātajiem amatu grupu kompetenču, kas ietver arī individuālās īpašības un spējas, modeļus, kā arī to noteikšanas un novērtēšanas metodoloģiju.

Identificēt un definēt mācību vajadzības 3 (trīs) jaunu mācību programmu izstrādei un ieviešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības līmeņa, drošības daļas un resocializācijas daļas nodarbinātajiem un 1 (vienas) profesionālās pilnveides programmas satura pilnveidošanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes apsardzē nodarbinātajiem.

Noteikt un pēc atbilstošu secinājumu izdarīšanas panākt metodikas “Risku un vajadzību novērtējums personām, kuras piedalīsies atkarību mazināšanas programmās” (RVN) atbilstību sekojošai funkcijai – nepieciešamībai noteikt novērtējumā iesaistāmo ieslodzīto personu: atkarību veidu, atkārtotas lietošanas tieksmes pakāpi, atkarības stadiju, atkarības izraisīto personības izmaiņu līmeni, ar atkarību saistītās vajadzības un ieteicamos risinājumus to apmierināšanai, kā arī pielāgot un aprobēt RVN atkarības izvērtēšanai un izmantošanai atkarību mazināšanas programmā, izstrādājot vadlīnijas.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Pētījuma mērķis ir uz PSRS laika dokumentu pamata iegūt informāciju, kas apliecina faktisko bilanci starp Latviju un PSRS, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu struktūru 1976.- 1990. gadam.

Noskaidrot cik jaunas rūpnīcas pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzceltas un kādas vecās rūpnīcas atjaunotas vai pārveidotas. Apzināt rūpnīcas un  ražotnes kurās izgatavoja  militāro  vai divējādas nozīmes  produkciju. Uz arhīvos u.c. pētīto dokumentu pamata iegūt informāciju par PSRS MRK  pasūtījumiem ne tikai lielākajās rūpnīcās, bet arī to atsevišķos institūtos un  ārpus Rīgas  izvietotajos  cehos un ražotnēs.

Novērst šķēršļus pārrobežu tiesiskās sadarbības civillietās jomā, analizējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu piemērošanu civiltiesību jomā nacionālajā līmenī, kā arī veicinot Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras atbilstīgu piemērošanu nacionālo tiesu spriedumos un tiesību aktu izstrādē. Tādējādi tiktu veicināta atgriezeniskā saikne starp EST judikatūru un nacionālo tiesu nolēmumiem un tiesību aktiem.

Veikt Latvijas kadastrālās vērtēšanas modeļu izvērtējumu, sniedzot uz nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem balstītus priekšlikumus modeļu, kas realizējami masveida vērtēšanas procesā, pilnveidošanai, lai uzlabotu kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus
vērtībām.

Izpētīt un analizēt šādu Eiropas Savienības regulu praktisko piemērošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā:
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk tekstā – Regula 805/2004)

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk tekstā – Regula 861/2007) (turpmāk tekstā kopā – Regulas),

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk tekstā – Regula 1896/2006)