Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Noskaidrot ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli problēmas un risinājumus veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, novērtēt pasākumus, kas vērsti uz ģimenisko saišu stiprināšanu starp ieslodzīto personu un viņa ģimeni.

Sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iesaistīšanos darba tirgū:

1. Izpētīt ieslodzījuma vietu darbības orientāciju uz bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū, izvērtējot ar bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū saistītos izaicinājumus, kā arī izpētīt ārvalstu pieredzi darba prasmju attīstīšanā ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās;

2. Sniegt detalizētu novērtējumu pakāpei, kādā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir orientēta uz ieslodzīto nodarbināmības līmeņa celšanu un sagatavošanu integrācijai darba tirgū pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībai, kas vērsta uz mērķi – pēc iespējas lielāka bijušo ieslodzīto daļa, kas pēc iespējas īsākā laikā pēc soda izciešanas stājas darba attiecībās;

3. Sniegt detalizētu novērtējumu, kā darba tirgus ir orientēts uz bijušo ieslodzīto integrāciju (politekonomiskie uzstādījumi, tiesiskais regulējums, darba devēji u.c.). Balstoties uz novērtējumu, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā koordinatora lomai uz ieslodzīto sagatavošanu integrācijai darba tirgū vērstas multisektorālas atbalsta sistēmas veidošanā un atbalsta sistēmas stiprināšanu;

4. Izpētīt ārvalstu pieredzi jebkurā profesijā noderīgo prasmju – darba prasmju (angl.: soft skills; transferable skills) attīstīšanai likumpārkāpējiem ieslodzījuma vietās, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz darbaspēka sabiedrību. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei par darba prasmju attīstīšanas un uzlabošanas metodoloģiju ieslodzījuma vietās, ņemot vērā Latvijas ieslodzījuma vietu un tiesiskā regulējuma specifiku.

Noskaidrot, cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas tiesām, kāda ir attieksme pret attālinātajām tiesas sēdēm, vai iedzīvotāji ir gatavi izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus, kur iedzīvotāji ieguvuši informāciju par tiesu darbu pēdējo 3 gadu laikā.

Iegūt sadarbības partneru vērtējumu par sadarbības kvalitāti ar Valsts zemes dienestu 2022.gadā.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.

Noskaidrot, vai un cik lielā mērā VPD organizētā uzraudzības intensitāte probācijas klientiem, kuri notiesāti par dzimumnoziegumu, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajai, pierādījumos balstītai uzraudzības intensitātei, kas izteikta kā intervences deva stundās, klientiem ar dažādu riska līmeni (100, 200 un 300 stundu intervence vidēja, augsta un ļoti augsta riska klientiem), un, balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt rekomendācijas darba pilnveidošanai ar šo mērķgrupu, atbilstoši riska principam.

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi

Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.

Pētījumā ir apzināti un analizēti iepriekš veikto pētījumu rezultāti par Valsts probācijas dienesta (turpmāk tekstā – VPD) darbinieku apmierinātību ar darbu, profesionālo noturību, iesaisti, lojalitāti, kā arī tos prognozējošajiem faktoriem. Pētījuma ietvaros tika veikta esošo pētījumu datu sekundāra analīze, aptverot gandrīz desmit gadu periodu (2011. – 2019.g.).

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi.

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un sekmēt minēto Eiropas Savienības savstarpējas atzīšanas instrumentu efektīvu un saskaņotu piemērošanu.

Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.

Apkopot Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi Eiropas Tiesu datu bāzes izveidošanā un katras valsts nacionālās tiesu informācijas sistēmas salāgošanā ar Eiropas e-tiesiskuma portālu https://e-justice.europa.eu, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņas procesu.

Analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

Pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas TV-SOGP kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti ieslodzījuma vietās īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas “Krievijā sagatavotā programma dzimumnoziedzniekiem” kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti brīvībā (Valsts probācijas dienestā) īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. • analizēt pieejamo literatūru par programmu; • veikt intervijas ar programmas vadītājiem un atbildīgās institūcijas amatpersonām/darbiniekiem, kas ir iesaistīti programmas īstenošanā; • ievākt iegūstamo dokumentāciju par programmas īstenošanu; • veikt programmas rokasgrāmatu analīzi; • ievākt statistikas datus par programmas vadītājiem; • veikt programmas kvalitātes pārbaudi ar Programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu (PKNI; Rudzīte, Skara un Perepjolkina, 2018); • izstrādāt rekomendācijas programmas rokasgrāmatas un īstenošanas uzlabošanai