Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu ārzemēs izstrādātas literatūras un gadījumu izpētes apkopojumu par riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) praksi, īpašu uzmanību pievēršot RVN pielietojumam sievietēm.
Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.
Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) personām ar garīgās veselības/ uzvedības traucējumiem.
Pētījuma mērķis ir raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.
Pētījuma mērķis ir stiprināt intelektuālā īpašuma izmantošanu Latvijā, stimulēt inovācijas un uzlabot uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju.
Noskaidrot cietušo viedokli par pastāvošo atbalsta sistēmu, lai izveidotu pilnvērtīgu cietušo atbalsta sistēmu.
Pētījuma mērķis ir dziļāk izzināt pastāvošās taisnīguma atjaunošanas politikas ietvaru un tiesisko regulējumu Latvijā, novērtēt pastāvošās prakses un tās attīstīšanas iespējas (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā
Apzināt citu valstu pieredzi attiecībā uz risku un vajadzību novērtējumu sievietēm un sagatavot priekšlikumus riska un vajadzību novērtēšanas jomas attīstīšanai Valsts probācijas dienestā (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā
Pētījuma mērķis ir noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.
Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.
Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.
Pētījuma mērķis ir izpētīt probācijas telpu vides dizaina lomu darbā ar klientu, noskaidrojot, kādi ir sadarbību veicinošie/ kavējošie faktori.
Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.
Identificēt Multidimensionālās ģimenes terapijas programmas ieviešanas sistēmiskos atbalsta risinājumus Latvijā.
Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.
Noskaidrot ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli problēmas un risinājumus veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, novērtēt pasākumus, kas vērsti uz ģimenisko saišu stiprināšanu starp ieslodzīto personu un viņa ģimeni.
Sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iesaistīšanos darba tirgū:
1. Izpētīt ieslodzījuma vietu darbības orientāciju uz bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū, izvērtējot ar bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū saistītos izaicinājumus, kā arī izpētīt ārvalstu pieredzi darba prasmju attīstīšanā ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās;
2. Sniegt detalizētu novērtējumu pakāpei, kādā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir orientēta uz ieslodzīto nodarbināmības līmeņa celšanu un sagatavošanu integrācijai darba tirgū pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībai, kas vērsta uz mērķi – pēc iespējas lielāka bijušo ieslodzīto daļa, kas pēc iespējas īsākā laikā pēc soda izciešanas stājas darba attiecībās;
3. Sniegt detalizētu novērtējumu, kā darba tirgus ir orientēts uz bijušo ieslodzīto integrāciju (politekonomiskie uzstādījumi, tiesiskais regulējums, darba devēji u.c.). Balstoties uz novērtējumu, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā koordinatora lomai uz ieslodzīto sagatavošanu integrācijai darba tirgū vērstas multisektorālas atbalsta sistēmas veidošanā un atbalsta sistēmas stiprināšanu;
4. Izpētīt ārvalstu pieredzi jebkurā profesijā noderīgo prasmju – darba prasmju (angl.: soft skills; transferable skills) attīstīšanai likumpārkāpējiem ieslodzījuma vietās, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz darbaspēka sabiedrību. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei par darba prasmju attīstīšanas un uzlabošanas metodoloģiju ieslodzījuma vietās, ņemot vērā Latvijas ieslodzījuma vietu un tiesiskā regulējuma specifiku.
Noskaidrot, cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas tiesām, kāda ir attieksme pret attālinātajām tiesas sēdēm, vai iedzīvotāji ir gatavi izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus, kur iedzīvotāji ieguvuši informāciju par tiesu darbu pēdējo 3 gadu laikā.
Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.
Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.
Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā
Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi
Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.
Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.
Analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus