Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija padziļināti analizēt kultūrizglītības katra līmeņa (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības) esošo situāciju, attīstības tendences un būtiskākos izaicinājumus, lai nodrošinātu strukturētu kultūrizglītības sistēmas raksturojumu un daudzpusīgu situācijas analīzi kultūrpolitikas plānotāju un īstenotāju vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir noteikt ar autortiesībām aizsargātu reprogrāfiskās reproducēšanas apjomu valsts pārvaldē, lai komisija varētu panākt vienošanos par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu par 2019., 2020. un 2021.gadā veikto reprogrāfisko reproducēšanu valsts pārvaldē.

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas (turpmāk tekstā – programma) „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” novērtējuma mērķis ir izvērtēt EEZ finanšu instrumenta ietekmi uz Latvijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī kultūras dialoga attīstību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Raksturota arī Limbažu pilsētas izveidošanās prolemātika un pilsētas dalība  Hanzas aktivitātēs. Aplūkota saimnieciskā darbība apskatāmajā reģionā, pievēršot uzmanību  tam, kādu produkciju reģions – gan muiža, gan zemnieku sēta – varēja piedāvāt tirgum, kā arī  satiksmes ceļu tīkla un daži citi ar saimniecisko darbību un vidi saistīti jautājumi

Pētījuma mērķis ir izstrādāt valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016. gadam.