Pētījumu un publikāciju datubāze

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Aprobēt seno meža  koncepciju Latvijas apstākļiem un apzināt seno mežu problemātiku, kas saistīta ar to dažādību teritoriālā, vēsturiskā un tipoloģiskā, kā arī normatīvā skatījumā saistībā ar Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām un prasībām. Pētījums organizēts vairākās savstarpēji saistītās daļās, ka ietver izvērstu aktuālās meža inventarizācijas, tālizpētes datu un vēsturisko materiālu karšu, kā arī citu pētījumu rezultātu un satura analīzi.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;

2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;

3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;

4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;

5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Izvērtēt zāļu cenu politikas ietekmi veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamībā un novērtēt PVN likmes ietekmi gan uz veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, gan valsts budžeta ieņēmumiem, gan pārtikas cenām

Iegūt datus par Eiropas tumšās bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas dos priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un sniegs iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt

Iepazīties ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Zāļu aģentūras priekšlikumiem par perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu iejaukšanu barībai produktīvajiem dzīvniekiem un izstrādāt labas prakses vadlīnijas Latvijas apstākļiem par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai), kas paredzētas gan dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem), gan praktizējošiem veterinārārstiem dažādām produktīvo dzīvnieku sugām dažādās turēšanas sistēmās

Izvērtēt esošo un izstrādāt jaunu kultūraugu ražību prognozēšanas metodiku

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.