Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu

Pētījuma mērķis ir izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.

Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.

Palīdzēt noteikt labāko pieeju, kas Latvijā var sniegt atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp sabiedriskā transporta infrastruktūras pieejamību, lai palielinātu to sabiedrībai paredzēto publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.

Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas  (sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru, sociālo darbinieku, karitatīvo sociālo darbinieku studijas) studiju programmās un no tās izrietošus priekšlikumus sociālā darba jomas  studiju programmu satura pilnveidei

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Iedzīvotāju aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē

Noskaidrot aktuālo situāciju darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt datus dinamikā, salīdzinot tos ar iepriekš veiktajiem pētījumiem “Darba apstākļi un riski Latvijā”, izstrādāt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanai.

Gūt ieskatu par kopējo sabiedrības noskaņojumu un viedokli par tēva lomu ģimenē, sieviešu un vīriešu atbildību bērnu audzināšanā, stereotipiem un mītiem, kas valda sabiedrībā, īpaši situācijās, ja vecāki dzīvo šķirti.

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un sabiedriskā transporta pieejamībā.

Izvērtēt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.

Nodrošināt labklājības ministres 2019.gada 17.jūnijā izveidotajai darba grupai NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanai atbalstu analītiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas veidā.

Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā

Zinātniskais pētījums tiek īstenots ar mērķi izvērtēt darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Tas tiek īstenots piecus gadus pēc iepriekšējā izvērtējuma, ko 2012. -2013. gadā veica Pasaules Banka.
Šis zinātniskais pētījums par Latviju ir piektais pētījums, kas publicēts OECD pētījumu sērijā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām”, kas pievēršas ilgstošajiem bezdarbniekiem un personām, kas pakļautas ilgstošā bezdarba riskam. Zinātniskajā pētījumā izmantoti savienoti administratīvie mikrodati (VSAA, NVA, PMLP, pašvaldību sociālās palīdzības datu bāze), lai kvantitatīvi novērtētu aktivizēšanas pasākumu, kas noteikti Latvijas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam, ietekmi. Specifiski zinātniskajā pētījumā novērtēta apmācību pasākumu ietekme, nodarbinātības subsīdijas, reģionālās mobilitātes veicināšanas programma un komercdarbības uzsākšanas programma.
Balstoties uz empīriskiem rezultātiem, zinātniskajā pētījumā sniegti priekšlikumi aktivizēšanas politikas pasākumu pilnveidei, lai stiprinātu bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū un uzlabotu viņu darba tirgus rezultātus.

Izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu (DTAPS), lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, t.sk., paplašinātu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa un ESF īpašā piešķīruma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (turpmāk – JNI) 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – atbalsta pasākumi) ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz jauniešu nodarbinātības un bezdarba situācijas uzlabošanos un jauniešu līdzdalību darba tirgū un izglītībā laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gada beigām, ņemot vērā nepieciešamos un pieejamos datus uz Izvērtējuma veikšanas brīdi.

Novērtēt 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu ietekmi uz HP VI mērķu sasniegšanu. Novērtējumā ietvertais periods ir no 2014. līdz 2018. gada pirmajam pusgadam. Pētījuma secinājumi ir balstīti uz ES fondu projektu analīzes rezultātiem, kvantitatīvajiem datiem par ESF projektu dalībnieku profilu un kvalitatīvajiem datiem par HP VI īstenošanu praksē dažādās jomās un darbībās.