Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(243)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

 

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
15414

Pētījuma mērķis:

Identificēt un analizēt specifiskās darba tirgus reģionālās problēmas, kā arī izstrādāt pasākumus reģionālā darba tirgus konkurētspējas stiprināšanai.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomisko potenciālu, lai aplēstu viņu iespējamo ieguldījumu darba tirgū pensionēšanās vecuma paaugstināšanas kontekstā, kā arī izstrādātu un izvērtētu politikas alternatīvas.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt diskrimināciju Latvijas darba tirgū, identificēt problēmas, kas var veidot sociāli nevienlīdzīgu situāciju nākotnē, kā arī izstrādāt politikas alternatīvas diskriminācijas un tās risku mazināšanai.

Politikas alternatīvu izstrāde diskriminācijas un tās risku mazināšanai un alternatīvu izvērtēšana.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā finansiāli (kāds ir apgādnieka uzkrātais pensijas kapitāls; bijusī darba alga, faktiskais darba stāžs, vecums, dzimums), juridiski (kādi tiesību akti šobrīd tiek piemēroti pensiju aprēķināšanai), un socio-ekonomiski (cik mirušajam ir bērni, kuriem būtu jādala pensijas uzkrājums; kāds ir saņēmēju/ apgādājamo vecums un statuss (mācās/invalīdi) veidojas apgādnieka zaudējuma pensijas. Kāds ir aizgājēju profils (piemēram, miršanas vecums, profesija, nāves iemesls, bērnu skaits, uzrādītie ienākumi, pensiju uzkrājums, dzīves vieta (reģions; pilsēta/lauki)? Kā vairāku gadu griezumā attīstījusies iepriekš uzrādītā apgādnieka zaudējuma pensiju statistiskā struktūra? Kādi faktori to ietekmējuši? Kas ir pamatā piešķirto pensiju apmēra un saņēmēju/apgādājamo skaita kritumam pēdējos gados?
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas apgādnieka zaudējuma pensiju politikas uzlabošanai.

To top