Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas, un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Pilnveidot monitoringa sistēmu (izstrādāt metodiku) cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Informācija par atalgojuma līmeni pa amatu kategorijām tirgū, lai izmantotu ikgadējam atalgojuma izvērtējumam.

Noskaidrot ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli problēmas un risinājumus veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, novērtēt pasākumus, kas vērsti uz ģimenisko saišu stiprināšanu starp ieslodzīto personu un viņa ģimeni.

Sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iesaistīšanos darba tirgū:

1. Izpētīt ieslodzījuma vietu darbības orientāciju uz bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū, izvērtējot ar bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū saistītos izaicinājumus, kā arī izpētīt ārvalstu pieredzi darba prasmju attīstīšanā ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās;

2. Sniegt detalizētu novērtējumu pakāpei, kādā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir orientēta uz ieslodzīto nodarbināmības līmeņa celšanu un sagatavošanu integrācijai darba tirgū pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībai, kas vērsta uz mērķi – pēc iespējas lielāka bijušo ieslodzīto daļa, kas pēc iespējas īsākā laikā pēc soda izciešanas stājas darba attiecībās;

3. Sniegt detalizētu novērtējumu, kā darba tirgus ir orientēts uz bijušo ieslodzīto integrāciju (politekonomiskie uzstādījumi, tiesiskais regulējums, darba devēji u.c.). Balstoties uz novērtējumu, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā koordinatora lomai uz ieslodzīto sagatavošanu integrācijai darba tirgū vērstas multisektorālas atbalsta sistēmas veidošanā un atbalsta sistēmas stiprināšanu;

4. Izpētīt ārvalstu pieredzi jebkurā profesijā noderīgo prasmju – darba prasmju (angl.: soft skills; transferable skills) attīstīšanai likumpārkāpējiem ieslodzījuma vietās, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz darbaspēka sabiedrību. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei par darba prasmju attīstīšanas un uzlabošanas metodoloģiju ieslodzījuma vietās, ņemot vērā Latvijas ieslodzījuma vietu un tiesiskā regulējuma specifiku.

Nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets ir pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:

Pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības sociālo dienestu, tā veikumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes ietekmēšanā un tā reputāciju, kā arī par sociālo dienestu klientu apmierinātību ar sociālā darbinieka sniegto atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu viedokļi par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumi un to analīze.

Sociālo dienestu sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumi un iegūto rezultātu analīze.

Gala ziņojums  par pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes izmaiņām Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.

Pētījuma vispārējais mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”(turpmāk – projektas) īstenotā ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Projekta piedāvātais pilotprojekts paredz ģimenes asistenta pakalpojuma apraksta izstrādi, apmācību satura izstrādi un pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, apmācību (daļēji attālināti epidemioloģiskās situācijas valstī 2020. un 2021. gadā dēļ).

Pētījums ir iedalīts divos posmos:

• Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.
• Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Identificējot būtiskākos problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus, pētījums sniedz informāciju, kas palīdz īstenot kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba attiecību un darba aizsardzības jomā.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai. 2020. gada rīcībpolitika nabadzības un sociālās atstumtības jomā izrietēja no diviem apstākļiem. Pirmkārt, nepieciešamības mazināt negatīvās sekas, ko radīja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas mēri attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Tā rezultātā lielākā daļa atbalsta pasākumu tika izstrādāti kā terminēti atbalsta pasākumi. Otrkārt, notika minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.

Ģimeņu ar bērniem vecāku, ģimeņu un bērnu interešu pārstāvošo nevalstisko organizāciju un darbā ar ģimenēm iesaistīto institūciju pārstāvju viedokļu apzināšana par jaundzimušā pūriņa sastāvu un tā pārskatīšanu (iekļaujamo preču kategorijām un preču grupām), rezultātu apkopošana, jaundzimušā pūriņa izmaksu aprēķina veikšana, atbilstoši diskusiju rezultātiem par tā sastāvu, un priekšlikumu sagatavošana Labklājības ministrijai, lai uzsāktu darbu pie jaundzimušā pūriņa ieviešanas Latvijā.

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti.

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Pētījuma mērķis ir savākt empīriskus pierādījumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju pilnveidošanai Latvijā, izmantojot psihometrisku instrumentu invaliditātes novērtēšanai, ko izstrādājusi un plaši testējusi Pasaules Veselības organizācija, t.i.  PVO Invaliditātes novērtēšanas saraksts 2.0. (engl. The World Health Organisation Disability Assessment Schedule 2.0. (WHODAS 2.0)), lai sniegtu ieteikumus.

Pētījumā Pasaules Bankas eksperti sniedz rekomendācijas Latvijai, kā efektīvāk stiprināt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izmantojot WHODAS 2.0, tādējādi invaliditātes noteikšanā apvienojot informāciju par personas medicīnisko novērtējumu un informāciju par personas funkcionēšanas spējām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.