Pētījumu un publikāciju datubāze

Esošā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām analīze no klientu (vardarbībā cietušo personu) perspektīvas, izvērtējot tā pilnveides nepieciešamību un iespējas, un atbilstoši tam, klientu vajadzībās balstītu tālākas pakalpojuma dizaina attīstības optimālā scenārija izstrāde, ņemot vērā dzimuma perspektīvu.

Pētījuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus tehnisko palīglīdzekļu (TPL) nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, pamatojoties uz atvērtā tirgus, vienlīdzības un klientu brīvās izvēles principiem.

Analizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas Latvijā.

Veikt Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (Pamatnostādnes) ex-post novērtējumu, lai pilnveidotu ģimenes valsts politikas īstenošanu un ģimenēm sniegto atbalstu, sagatavotu priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai, balstoties uz iedzīvotāju/ ģimeņu vērtējumu par atbalsta instrumentiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem.
Pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajos gados atbalsts ģimenēm ar bērniem ir būtiski palielinājies – ir vairākkārt pārskatīts un palielināts valsts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtajam atbalstam, ir piesaistīts ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums, lai veicinātu deinstitucionalizāciju, vardarbības pret bērnu mazināšanu, bērnu līdzdalības veicināšanu, darba un ģimenes dzīves savienošanu, vardarbības mazināšanu. Tomēr joprojām pastāv attīstībai kritiski jautājumi, t.sk. jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība, sociālo transfertu atšķirīgā ietekme uz dažādu ienākumu grupu ģimenēm. Ģimenes definīcijas nepieciešamības aktualitāte normatīvajā regulējumā nav izzudusi. Joprojām aktuāla ir horizontālās sadarbības īstenošana starp ministrijām. Esošā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, t.sk. valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, valsts fondēto pensiju shēmu, kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu, īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju problemātikai.

Apzināt pašnodarbināto darba apstākļus un rast risinājumus pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanā.
Pētījumā ir analizēts pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un 5 citās valstīs, veikta pašnodarbinātības situācijas izpēte Latvijā un noteikti
ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai pašnodarbinātības gadījumos.

Pētījuma mērķis ir novērtēt aktuālo trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu situāciju Latvijā dažādās jomās -uzņemšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, mājoklis, latviešu valodas apmācības, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību, kas kopumā raksturo šo mērķa grupu dzīves apstākļus, vajadzības un nepieciešamos risinājumus to sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē. Pētījumā ir izmantotas daudzveidīgas metodes un informācijas avoti, kas ir ļāvuši iegūt daudzšķautņainu skatījumu uz pētāmajiem jautājumiem.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Galvenie projekta mērķi bija:
(1) izvērtēt, kādā mērā Latvijā dažādās bērna dzīvei būtiskās jomās tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijas (BTK) 12. panta izpratnē;
(2) atbilstoši situācijas izvērtējumam un identificētajām problēmām, sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu un nepieciešamajām aktivitātēm.
Ļoti nozīmīgs uzdevums bija bērnu līdzdalības piemēru identificēšana, lai veicinātu labās prakses popularizēšanu Latvijā, kā arī vienotas izpratnes veidošanu dažādu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju starpā.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā integrēt dzimuma aspektu valsts un pašvaldību budžeta veidošanas procesos un novērtēt iespējamos ieguvumus.
Pētījumā tiek analizēta viena nacionālā un viena pašvaldību līmeņa budžeta programma – Aizkraukles novada domes budžeta kategorija 08.000 “Atpūta, kultūra, reliģija” un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana” ESF projekti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” un „Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”. Abu programmu izpētes laiks ir 3 secīgi gadi (2014. līdz 2016.gads).

Pētījums tika veikts ar mērķi izvērtēt rīcībpolitikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu ietekmi, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Pētījuma ietvaros tika identificētas un izvērtētas izmaiņas rīcībpolitikas 2012., 2013. un 2014. gadā, veikta padziļināta administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīze, un sagatavoti secinājumi par rīcībpolitiku, un sagatavoti politikas scenāriju piedāvājumi un rekomendācijas.

Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai.

Pētījuma izstrādes mērķis ir veikt esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SB pakalpojumi) sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīzi, izvērtējot valsts un pašvaldību pienākumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī valsts un pašvaldību budžeta struktūras atbilstību normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu jomā, sagatavot izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus SB pakalpojumu organizēšanai, attīstībai un finansēšanai.
Pētījuma gaitā tika veikta kvalitatīva un kvantitatīva aktuālās situācijas izpēte, analizējot šobrīd pieejamo SB pakalpojumu dažādām mērķa grupām, t.sk., pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniegšanas un finansēšanas sistēmu, kā arī, sniegti priekšlikumi SB pakalpojumu organizēšanai un attīstībai, to finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un jauno SB pakalpojumu finansēšanas mehānisma izstrādei.

Apzināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu raksturojumu un mērķa grupas vajadzības un mērķtiecīgāko atbalstu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, iesaistei sociālajā dzīvē, savu tiesību aizstāvībā, iesaistei izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā. Pētījumā kopumā tika veiktas 126 padziļinātās intervijas, no kurām 109 padziļinātās intervijas tika veiktas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem, bet 17 padziļinātās intervijas un četras fokusa grupu diskusijas tika veiktas arī ar dažādām organizācijām un iestādēm, kas iesaistītas mērķa grupu vajadzību risināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā: sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kultūras namu un bibliotēku vadītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem, skolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pirmkārt, izvērtēt Latvijā pieejamo administratīvo un apsekojumu datu invaliditātes jomā atbilstību, pietiekamību un kvalitāti politikas pārraudzības un monitoringa procesa nodrošināšanai atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (Konvencija) noteiktajām jomām. Otrkārt, pētījums vērtē Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, īstenoto atbalstu iekļaujošas izglītības un nodarbinātības veicināšanā. Treškārt, balstoties dalībvalstu pieredzes izvērtējumā, pētījums sniedz esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā balstītas rekomendācijas par nepieciešamajiem nacionālās rīcībpolitikas uzlabojumiem starpnozaru atbalsta sistēmas uzlabošanā personām ar invaliditāti iekļaujošas izglītības un darba tirgus jomās, ņemot piedāvātā risinājuma iespējamo ietekmi uz personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti.

Pētījuma mērķis: izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta efektivitātei, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām.

Pētījuma mērķis: novērtēt aktīvās novecošanās situāciju Latvijā un izstrādāt uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas Latvijas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrādei, kuras, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās izmaiņas, veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju darba mūžu.