Pētījumu un publikāciju datubāze

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus transporta infrastruktūras jomā

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās.

Veikt spēkā esošo Tematisko plānojumu (turpmāk – TemPl) ieviešanas un izmantošanas  izvērtējumu (turpmāk – Izvērtējums), lai analizētu izstrādāto pašvaldību TemPl lietderību un to ieviešanu un izmantošanu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā vai Attīstības programmā, apkopot prakses piemērus. Izvērtējumam jāidentificē šī brīža šķēršļi TemPl efektīvai sasaistei ar teritorijas plānojumu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas ietekmē to tiesiskumu un kvalitāti.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta piekto punktu, tematiskais plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas). Savukārt, 32.panta otrajā daļā noteikts, ka tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par dažādiem naratīviem par Latgali.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadējo aptauju, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Veikt Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām (turpmāk – ex-post novērtējums).

Sagatavot priekšlikumus tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (turpmāk – ex-post) novērtēšanas metodikas izstrādei.

Veikt Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Pētījuma 4., 5., 6. un 10.pielikums ir ziņojuma nepublicējamā daļa.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Rast risinājumus Ādažu pilsētas, Ādažu un Carnikavas pagastu ielu un ceļu, gājēju ceļu, veloceļu, sabiedriskā transporta maršrutu un tranzīta maģistrāļu līdzsvarota tīkla izveidei, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī novada iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc pievilcīgas un labvēlīgas dzīves vides.

Noskaidrot sabiedrības uzticību Valsts kontrolei.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Noskaidrot, cik lielā mērā ieslodzījuma vietas savā darbībā un sadarbībā ar citām publiskās pārvaldes institūcijām orientējas uz specifiskām mērķgrupām, piemēram, mātes ar bērniem līdz četru gadu vecumam, jaunieši, seniori, personas ar garīgās veselības problēmām.

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.