Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Izvērtēt dzīvnieku kapsētu ietekmi uz vidi un izstrādāt aizsagrjoslu noteikšanas metodiku.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobo līdzekļu lietošanu (t.sk. aprites kārtību un uzraudzības metodes) ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, adaptējot Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra izstrādāto protokolu ,,Technical document. Protocol for point prevalence surveys of healthcare-associated infections and antimicrobial use in European long-term care facilities”.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas, un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Sagatavot priekšlikumus kravas transporta sektora attīstīšanai ilgtspējas virzienā – videi draudzīgs un drošs autoparks.

Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.

Izvērtēt administratīvo slodzi zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;
5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Informācijas ieguve  par saglabājamiem dzīvniekiem.

Veikt metodisko materiālu izstrādi labklājības nozares 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu (Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) investīciju sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai un uzraudzības rādītāju (iznākuma, rezultāta un ietekmes rādītāju) un to vērtību (indikatoru) definēšanai, tostarp izmantojamiem rādītājiem, pieņēmumiem, datu avotiem un indikatoru algoritmiem.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai.

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).