Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir Pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju.

Iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu  ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Veikt pētījumu, kura rezultātā ir novērtēta sadzīves atkritumu, t.sk. nešķirotu sadzīves atkritumu, dalīti savākto sadzīves atkritumu sastāvs, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvu īpaši izdalot “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas” (turpmāk – LMT baterijas) un baterijas, kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sastāvā, jeb “pārnēsājamās baterijas” atbilstoši regulas (ES) 2023/1542 definīcijām.

1. Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji un kāpēc?
2. Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3. Kāda ir iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas medijiem un mediju saturam.

1. Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai;
2. Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu medijos, iedzīvotāju prasmes patērēt un pielietot mākslīgā intelekta rīkus.

Pilnveidot monitoringa sistēmu cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Augšdaugavas novada ezeriem. Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi nepieciešami, lai plānotu ezera apsaimniekošanu, nodrošinātu zivju resursu aizsardzību un atražošanu, uzlabotu ezeru ekoloģisko stāvokli.

Noskaidrot sabiedrība svērtējumu par Rīgas valstpilsētas pašvaldības darbu, veicamajiem uzlabojumiem nākotnē.

Apzināt patērētāju informētību par savām patērētāju tiesībām un noskaidrot patērētāju pieredzi iegādājoties preces un pakalpojumus.

Zemes kā resursa apsaimniekošanā ir iesaistītas vairākas nozares un katrai nozarei ir savas prioritātes zemes resursa apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējā politikas plānošanas un ieviešanas prakse rāda, ka katrai nozarei mērķu sasniegšanā ir savas prioritātes, kam ir būtiska ietekme uz zemes kā resursa apsaimniekošanas ilgtspējību. Līdz ar to zemes apsaimniekošanas politikas kā plānošanas dokumenta izstrādē izšķiroša nozīme  ir ne tikai zemes izmantošanas potenciāla novērtēšanai un attīstības prognozēšanai, izvērtējot nozaru īstenotos un plānotos mērķus, bet arī nodefinēt rādītājus, kas ļautu novērtēt zemes izmantošanu no tās ilgtspējas aspekta.

Tāpēc politikas plānošanas dokumenta formātā ir nepieciešams noteikt tās ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un pārvaldības rādītājus noteiktam periodam. Šie rādītāji ir izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem par vērtībām, kuru pārsniegšanas vai nesasniegšanas rezultātā ir obligāti veicami grozījumi ar zemes izmantošanu saistīto nozaru plānošanas dokumento

Pētījuma mērķis- izstrādāt priekšlikumus makro rādītāju monitoringa sistēmai zemes izmantošanas ilgtspējības novērtēšanai, kas būtu izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem un vērtībām, kas nepieciešami, lai nodrošinātu zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Izstrādāt izvērtējumu par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu un darbību kopumu projekta dzīves cikla laikā, t.sk. izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Veikt padziļinātu emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīzi, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā Rīgas valstspilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Detalizēta analīze veikta putekļu paraugiem dažādās sezonās, lai identificētu potenciālās atšķirības. Papildus veikta rutīnas mērījumu gaisa piesārņojuma konkrētās dienās kompleksā analīze, lai novērtētu sezonalitātes, nedēļas variāciju un meteoroloģisko parametru ietekmi/saistību ar piesārņojuma līmeni.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Analizēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.prioritārā virziena “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.