Pētījumu un publikāciju datubāze

Ar mērķi nodrošināt socioloģisko pētījumu aptaujas veikšanu Jelgavas novada un Ozolnieku novada iedzīvotāju vidū  saistībā ar pašvaldības darbu, tā novērtējumu un pašu iedzīvotāju viedokli gan par attīstību pagastos, gan, viņuprāt, primāri risināmajiem jautājumiem līdz ar novadu apvienošanu aptauja veikta telefoninterviju veidā, uzdodot jautājumus un izvēlei atbilžu variantus.

Pilsētvides attīstību raksturojošo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības novērtēšanas metodikā Rīgas apkaimju līmenī (metodika) ir aprakstīta 25 indikatoru pieejamības un kvalitātes novērtēšana. Katram indikatoram ir aprakstīta metodika novērtējuma veikšanai, nepieciešamie dati un ballu tabula/s.

Novērojumu pētījuma laikā reģistrētas stacionārās aktivitātes, mobilitātes aktivitātes kā arī citas aktivitātes, piemēram, laikapstākļu novērojumi, velosipēdu novietņu skaits un to aizpildījums u.c.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un veikt daļēju ezeru ekoloģisko izpēti diviem Daugavpils novada ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij – Demenes pagasta Kumbuļu ezeram (agrāk – Līdumnieku pagasta teritorija) un Dubnas pagasta Vīragnas ezeram.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

1 ) Izvērtēt, no vienas puses, komersantu tiesību ievērošanu sniegt komercpakalpojumus, un no otras puses, indivīda cilvēktiesību ievērošanu rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus, novēršot indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm un izlozēm Kuldīgas novadā;

2) Izstrādāt priekšlikumus spēļu zāles un derību pieņemšanas vietu normatīvajam regulējumam Kuldīgas novadā.

Projekta I kārtā no vairākiem desmitiem dažādu tipu gāzu sensoriem atlasīti 7 metāla oksīdu sensori ar augstāku smaku reģistrācijas potenciālu: TGS2600, TGS2602, TGS2603, TGS2620, MQ-136, WSP2110, MiCS-5524, kā arī fotojonizācijas sensors Baseline-Mocon piD-TECH eVx. Uz to bāzes izveidota sensoru sistēma smaku atpazīšanai V-nose.

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Izstrādāt Rēzeknes pilsētas  jaunatnes politikas attīstības programmu , kas  ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 2020. – 2023. gadam, kas nosaka darba ar jaunatni attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Rēzeknes pilsētas jaunatnes politikas attīstības programma ir jaunatnes darba plānošanas dokuments Rēzeknē, kas vērsts uz preventīvu darbību, nevis negatīvo seku likvidēšanu. Rēzeknes pilsētā jaunatnes politikas attīstības programma balstās uz vispāratzītiem jaunatnes politikas īstenošanas principiem

Paplašināt zināšanas un uzlabot prasmes, izveidojot rīkus, kas ļauj izvērtēt urbāno dārzkopību, veselības veicināšanas un ekosistēmu pakalpojumus salīdzinājumā ar citiem publisko telpu izmantošanas veidiem, tādējādi pilnveidojot politiku, kas atbalsta plānus un pasākumus ilgtspējīgai dabas kapitāla izmantošanai.

Izstrādāt Daugavas posma zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt projekta ”Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas ziemeļu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” realizācijas lietderību pēc ekonomiskās analīzes galvenajiem rādītājiem.

Pētījumā novērtēts taimiņa/strauta foreles dabiskās atražošanās potenciāls Paksītes upē, šī potenciāla izmantošana, kā arī iespējas tā palielināšanai.

Pētījuma mērķis bija analizēt un definēt kultūras un radošo industriju jēdziena lietojuma nozīmi ES, nacionālajā un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā; izstrādāt Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģiju.

Sagatavot izvērtējumu par Iecavas novada apvienošanas iespējām ar kaimiņu pašvaldībām, sagatavot kopsavilkumu par optimālo modeli Iecavas novadam administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem autoceļa P1 tiešā tuvumā

Pētījuma mērķis un uzdevums ir Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par to, cik bieži un kāpēc par tūrisma galamērķi ir izvēlēta Jūrmala, kāds ir pilsētas tūrisma piedāvājuma novērtējums. Pētījumā arī iekļauts Jūrmalas pilsētas salīdzinājums ar vairākām citām Latvijas pilsētām