Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot “Mežaparka” apmeklētāju apmierinātību.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Noskaidrot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par teritorijas esošo situāciju un attīstību jauno plānošanas dokumentu sagatavošanai (mobilitātes, publiskās ārtelpas, vides un atkritumu apsaimniekošanas, sociālās apkalpes infrastruktūras, ikdienas pakalpojumu jautājumiem, telpiskās vides pārveidojumiem u.c. aktuāliem jautājumiem) un salīdzināt ar 2014.gadā veiktās aptaujas rezultātiem.

1)Apzināt jauniešu vērtējumu par esošo situāciju jaunatnes jomā un apmierinātību ar dzīvi Liepājā, novērtējot jauniešiem pieejamās

neformālās izglītības, sporta, brīvā laika, kultūras, nodarbinātības, atbalsta un citas iespējas;

2)Noskaidrot jauniešu vērtējumu par jaunatnei aktuālām problēmām Liepājā un to iespējamajiem risinājumiem;

3)Iegūt statistikas datus par jauniešiem, kuri dzīvo, mācās un/vai strādā Liepājā.

Veikt azbestu saturošu atkritumu apjomu izpēti Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām, lai atbrīvotos no azbestu saturošiem atkritumiem, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – (Čerņavas ezeram, Ozerka ezeram, Laucesas ezeram (Latvijas teritorijā), Kumpinišķu ezers (Latvijas teritorijā), Skirnas ezeram (Latvijas teritorijā))

Sabiedriskās domas noskaidrošana –  Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā.

Noteikt iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu jauna koncepta āra trenažieru iekārtām, apzināt to nepieciešamību un pieprasījumu izvietošanaiValmieras valstspilsētā kā paliekošu sporta infrastruktūras daļu.

Izstrādāt pētījumu par sabiedrības virzītas vietējas attīstības koncepta piemērošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, iekļaujot piemērotu instrumentu kopumu sabiedrības virzītas vietējas attīstības īstenošanai apkaimju līmenī. 

Sabiedriskās domas noskaidrošana par Kuldīgas novada pašvaldības darbību.

Liepājas iedzīvotāju vērtējums par dzīvi pilsētā, īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, kas tostarp būtu izmantojams, aktualizējot Liepājas pilsētas attīstības programmu 2021.-2027.gadam

Iegūt Rīgas jauniešu (to, kuri dzīvo, mācās, strādā vai pavada brīvo laiku Rīgā) statistisku un socioloģisku raksturojumu.

Arheoloģiskā izpēte turpmāko konservēšanas darbu izvēlei un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nodrošināšanai

Izveidot vietējas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju “Zeltiņu purva dabas parks”.

Sabiedriskās domas noskaidrošana –  Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030. gadam aktualizācijas ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros sagatavots Vides pārskats, kurā izvērtētas Stratēģijā definēto valstspilsētas attīstības stratēģisko mērķu un ilgtermiņa prioritāšu, kā arī telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanas rezultātā prognozējamās ietekmes uz vidi, kā arī sniegtas rekomendācijas negatīvo ietekmju mazināšanai vai novēršanai.

Vides pārskata izstrādes gaitā pieņemts lēmums veikt ietekmju novērtējumu Stratēģijas aktualizācijai kā vienotam aktuālam plānošanas dokumentam, nedetalizējot izmaiņas salīdzinājumā ar Stratēģijas sākotnējo redakciju.

Veikt kapitālsabiedrības SIA „Labiekārtošana-D”, reģistrācijas Nr.41503003033, juridiskā adrese Daugavpilī, 1. Pasažieru ielā 6, LV-5401, kuras kapitāla daļas 100% apmērā pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, juridisko, ekonomisko un ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, pamatojot, ka līdzdalība minētā kapitālsabiedrībā ir efektīvākais risinājums, lai nodrošinātu attiecīgo pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi, vai sniegt ieteikumus turpmākās darbības modelim.

Pētījumu sagatavoja uzņēmējs ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA, reģistrācijas Nr.40203342251, kas tika izvēlēts publiskā iepirkuma “Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzdalības izvērtējums SIA “Labiekārtošana-D””, identifikācijas Nr.DPP 2022/71, ietvaros.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.