Pētījumu un publikāciju datubāze

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam izstrādes ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats, kas balstās uz Jūrmalas Attīstības programmā ietverto pilsētas attīstības vidēja termiņa prioritātēm, ar to īstenošanai noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.

Vides pārskata izstrādē ņemtas vērā normatīvo aktu prasības, sniegta informācija par to, kādi starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi attiecas uz attiecīgo teritoriju, analizēts teritorijas esošais vides stāvoklis, izvērtēta plānošanas dokumenta plānoto darbību iespējamā ietekme uz vides stāvokli un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta potenciāla piesārņojuma veida un izplatības areāla izpēte pašvaldībai piederošā zemesgabalā Trīsciemā, meža teritorijā, kur agrāk bijusi atkritumu izgāztuve.

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi.

Izzināt pašvaldības iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu, sabiedrībai aktuālus jautājumus.

Carnikavas novada (ciema un blakus teritoriju) militārā mantojuma izpēte no vēsturiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa, darbs paredzēts turpmākai temata izpētei, analīzei, publicēšanai vai/ un prezentēšanai plašākai sabiedrībai un izmantošanai Carnikavas Novadpētniecības centra pastāvīgās ekspozīcijas un/vai izstāžu veidošanai. Pamattēma ir Mežgarciema teritorijas, un citas militārās vēstures pētniecība, laika periods 20. gs. (agrākais un vēlākais vēsturiskais periods – kontekstā).

Socioloģiskā aptauja par iespējamo uzskaites un norēķina sistēmu modeļiem.

Socioloģiskā aptauja par potenciālo klientu plānoto pieslēgšanos un centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu

Olektes upes posmā no caurtekas zem vietējā autoceļa V2 (pievedceļi autoceļam Valdlauči – Rāmava) līdz ietekai Daugavā esošā ekoloģiskā stāvokļa un upes bioloģiskās daudzveidības noteikšana; potenciālās rekultivācijas iespēju un nepieciešamības novērtējums.

Izvērtēt esošo infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmu un sniegt rekomendācijas procesa uzlabošanai, t.sk. izstrādāt sadarbības modeli starp pašvaldību un privātajiem investoriem un sniegt ieteikumus citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Izvērtēt šķēršļus vides, informācijas un pakalpojumu pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Noteikti ķīmiskie elementi Na un Cl koku vainaga zaros, veiktas koku lapu ķīmiskās analīzes. Izstrādātas rekomendācijas koku stāvokļa uzlabošanai un sāls ietekmes mazināšanai.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Dokumenta izstrādes mērķis ir izvērtēt esošo situāciju pirmsskolas izglītības jomā Ādažu novadā un noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu, izvēloties atbilstošāko PII pakalpojumu sniegšanas modeli, lai risinātu jautājumu ar trūkstošo vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Bauskas novada tūrisma attīstības un mārketinga analīzes mērķis ir veikt analīzi par Bauskas novada kā tūrisma galamērķa pozīciju Latvijā. Darba uzdevuma veikšana ir veikta izvērtējot tūrisma un mārketinga attīstību, produktu un pakalpojumu attīstības atbilstību līdzšinējiem tūrisma plānošanas dokumentiem, vienlaikus identificējot turpmākos attīstības virzienus, mērķus un prioritātes laika periodā līdz 2027.gadam.

Pētījuma mērķis ir rakstu krājumā atspoguļot starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” 2020. gada septembrī Kuldīgā prezentēto pētījumu rezultātus un paustās atziņas. Konference un rakstu krājums ir veidots ar mērķi veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Apvienot 16 zinātnieku no sešām Eiropas valstīm jaunāko pētījumu rezultātus.  Lai Kuldīgas UNESCO nominācijas dokumentācijai sagatavotu zinātnisko apliecinājumu – Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektam. Kā arī zinātniski apliecinātu hercogistes mantojumu Kurzemē. Apkopot izdevumā senās Kuldīgas pils un pilsētas vēsturi, kā arī hercogistes liecības, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Veikt priekšizpēti un izveidot mitrāju pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu pilsētvides mitrāju ekosistēmas pakalpojumus, atjaunotu pilsētvides mitrāju bioloģisko daudzveidību, samazinot pilsētu mitrāju vides riskus.