Pētījumu un publikāciju datubāze

Rīgas centrā tika uzstādītas piecas ar kalibrētiem sensoriem aprīkotas tiešsaistes bezvadu un energoautonomas iekārtas ar mērķi novērtēt šāda gaisa kvalitātes novērojumu tīkla iegūstamo informāciju un tās kvalitāti (ticamību). Iegūtie mērījumu rezultāti liecina par atzīstamu zemo izmaksu sensoru izmantošanas potenciālu, paplašinot monitoringa tīklu, iegūstot zināmas precizitātes un labas temporālās izšķirtspējas mērījumus, kas informēšanai izmantojami gan tikai pēc apstrādes ar speciāli piemeklētiem algoritmiem, kuros būtiska nozīme arī gaisa temperatūrai un mitrumam.

Pētījuma mērķis ir veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projekta “Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas dienvidu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” (turpmāk – projekts), kura uzdevums ir palielināt privāto investīciju apjomu Saldus novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai nepieciešamajā ielu un ceļu infrastruktūrā, īstenošanai.

Pētījuma mērķis ir noteikt projekta “Saldus pilsētas centra iekšējam apvedceļam pieguļošās teritorijas revitalizācija” finanšu atdeves rādītājus un pārliecināties par tā finanšu ilgtspēju.

Pētījuma galvenie uzdevumi ir sagatavot informāciju par gaisa piesārņotājiem Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā. Izstrādāt pilsētvides kvalitātes uzlabošanas priekšlikumus un ieteikumus rīcības plāna izstrādei. Izdalīt ekoloģiskā “stresa” rajonus Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā (augsta piesārņojuma zona).

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Pētījuma mērķis bija novērtēt strauta foreļu izplatību, populācijas struktūru un tās atšķirības dažādos Cieceres upes posmos. Pētījumā novērtēta arī strauta foreles ielaišanas efektivitāte un identificēti iespējamie pasākumi strauta foreles populācijas stāvokļa uzlabošanai.

Izvērtēt, kā jauns liela mēroga objekts spētu kalpot par vienu no akseleratoriem Cīrulīšu pilsēttelpas attīstībai un tai pat laikā iekļauties apkaimes dabiskajā ainavā, papildinot vietai raksturīgo īpašo identitāti

Konceptuālā ziņojuma mērķis izstrādāt plānošanas dokumentu un risinājumus tālākai Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai. Konceptuālā ziņojuma izstrādes laikā tika izzināta Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda pašreizējā situācija un salīdzināta ar Rīgas un Ventspils pilsētas piemēriem, lai izstrādātu atbilstošu ceļa karti tālākai Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai. Konceptuālā ziņojuma izstrādē tika analizēta informācija laikā posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam.

Šī pētījuma konkrētais mērķis bija izstrādāt Baltezera, Mazā Kalupes ezera, Kāša ezera, Sasaļu ezera, Ļubastes ezera, Riču ezera, Sila ezera, Luknas ezera un Višķu ezera apsaimniekošanas (ekspluatācijas) noteikumus.

Pētījuma mērķis un uzdevums ir iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saites veidošana par Jūrmalas pilsētas domes darbu, t.sk. Jūrmalas pilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

Cēsu novada pašvaldības Apmeklētāju centra lietotāju, to patērēto pakalpojumu un vēlmju izpēte un pašvaldības klientu apkalpošanas, pašvaldības mājaslapas optimizācijas un e-pakalpojumu attīstības priekšlikumu izstrāde.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam. Grāmatas mērķis ir rosināt ikvienam lasītājam, neraugoties uz viņa paša dzīvessvietu, saprast Kuldīgas vērtību gan Kurzemes un Latvijas, gan Eiropas un Pasaules kontekstā.

Sākotnējā sociālekonomiskā izvērtējuma mērķis ir analizēt dabas parka “Piejūra” esošo situāciju pie scenārija, attīstība norisinās, kā līdz šim.

Izstrādāt metodiku degradēto objektu un teritoriju identificēšanai.

Izstrādāt metodisko un analītisko ietvaru, ņemot vērā un analizējot biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas prakses un pieejas, analizējot zinātnisko literatūru, kas kalpo par pamatu gan konkrētām biotopu atjaunošanas aktivitātēm, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei.

Izstrādāts plānošanas dokuments, kurā ir iekļauta informācija par tūrisma nozares esošo situāciju Jūrmalas pilsētā, kā arī noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības plāns trim gadiem. Plāna mērķis- mūsdienīgas kūrortpilsētas attīstība, pilnveidojot tūrisma veidus ar augstāku pievienoto vērtību.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.