Pētījumu un publikāciju datubāze

Fiksēt izmaiņas tūrismā Latvijas reģionos gandrīz gadu pēc COVID19 pirmo ierobežojumu ieviešanas, izzināt Latvijas reģionu tūrisma nozares uzņēmēju noskaņojumu, noskaidrot kā tūrisma nozares uzņēmējus ir ietekmējuši pulcēšanās un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu ieviešana COVID 19 otrā viļņa laikā, kuri sakrīt ar tūrisma nozares kluso sezonu, novērtēt valdības sniegtos atbalsta instrumentus, noskaidrot pieejamā valsts atbalsta izmantošanas apmērus un būtiskākās problēmas, kas liedz to saņemt, kā arī noskaidrot cita veida valsts atbalsta nepieciešamību un formas (apmācības, semināri, informācijas izplatīšanas un mārketinga pasākumi).

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Izzināt Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumus, ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Veikt starptautisko apdrošināšanas uzņēmumu pētījumu stratēģiskajos mērķa tirgos atbilstoši Veselības
aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānam 2019.-2023. gadam un tā ietvaros izstrādātajam Veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plānam 2020. gadam.

Veikt ēku energoefektivitātes energoauditu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus politikas rekomendācijām INTERREG
Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros īstenotā projekta “Klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos”(turpmāk – CAMS projekts) ietvaros.

Izpētīt apskatāmā laika posmā notikušās gaisa kvalitātes, klimata, dabas resursu lietojuma, ietekmi uz ūdens objektu stāvokli, sociālo faktoru, ekonomisko faktoru rādītāju izmaiņas, izpētes gaitā apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus. Pētījuma rezultāti un secinājumi norādīti zemāk.

Izstrādāt priekšlikumus jaunai ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmai un prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Izstrādāt rekomendācijas inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei Latvijā un priekšlikumus tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu iegādei Latvijā.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Sekmēt četrās pilotvalstīs (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā) tādu uzņēmuma atbalsta modeļa ieviešanu, kas, atbilstot esošām tiesību aktu direktīvām, būtu efektīvākais risinājums finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un iesaistītajām institūcijām / personām.

Izvērtēt EPS paplašināšanas iespējas, kā arī tās rezultātā radīto ietekmi, lai nākošajiem saistību periodiem noteiktu potenciāli iekļaujamās nozares un atbildīgo pušu izvēles kritērijus

Balstoties uz konceptuālo ziņojumu “Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu” (MK 09.02.2018. rīkojums Nr.49), veikt analīzi, lai tuvākā nākotnē īstenotu atbalstīto ziņojumā piedāvāto 3.variantu.

Izstrādāt rīcības plānu tūrisma piedāvājuma attīstībai Latvijā, kuru Ekonomikas ministrija un citas par tūrismu atbildīgās iestādes varētu izmantot kā pamatu turpmākām aktivitātēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitātes tūrisma produktu attīstībai.

Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu.

Pētījuma mērķis ir veikt esošo atbalsta instrumentu situācijas analīzi un konceptuālu priekšlikumu izstrādi tūrisma nozares politikas pilnveidošanai

Izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu (DTAPS), lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, t.sk., paplašinātu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.

Pētījuma mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu. Pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēma izveidos objektīvu kopējo būvniecības nozares procesa un visu apakšprocesu kvalitātes mērījumu sistēmu, lai turpmāk sistemātiski izzinātu nozares dalībnieku viedokļus, apkopotu secinājumus, izstrādātu pamatotus uzlabojumu priekšlikumus un nepārtraukti uzlabotu būvniecības regulējuma un procesu kvalitāti un efektivitāti.

Pētījuma mērķis – izstrādāt priekšlikumus ikgadējā novērtējuma kvantitatīvo un kvalitatīvo datu metodoloģijai 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” efektivitātes izvērtēšanai.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt atkārtoti izmantojamu pētījuma veikšanas metodiku un veikt pētījumu par darbaspēka un būvmateriālu cenu izmaiņu prognozēm, izmantojot intervijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem un ekspertiem, ņemot vērā pieejamos datus un statistiku, kas papildināta ar cenu izmaiņu modelēšanu gan apakšnozarēs, gan izmaksu kategorijās, kā arī kopējos rezultātos ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmi.
Cenu izmaiņu prognoze pētījumā veikta par laika periodu 2018.- 2022. gads.

Pētījums veikts, lai sagatavotu analīzi par elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu, veicot matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru, piemēram: elektroenerģijas cenas konkrētai stundai Nord Pool biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme, Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Pētījumā ir izstrādāts tirgus modelis, lai prognozētu elektroenerģijas nākamās dienas tirgus cenu Latvijā līdz 2030. gadam un veikta tirgus cenas modelēšana pie dažādiem nākotnes scenārijiem.