Pētījumu un publikāciju datubāze

Šī pētījuma kopējais mērķis ir prognozēt apstrādes rūpniecības attīstību, kā arī problēmas un iespējamos uzlabojumus apstrādes rūpniecībā līdz 2020. gadam. Pētījumā iekļauta statistikas analīze un regresijas modeļa izveide, tādējādi dodot pamatu skaitliskiem nozaru prognozējumiem. Jāņem vērā fakts, ka Latvijas situācijā ekonomiskā modelēšana ir tikai pirmsākumos.

Pētījuma „Tūristu gida profesijas reglamentējuma ieviešana Latvijā” mērķis ir apkopot un analizēt aktuālo informāciju par tūristu gidu profesionālo darbību valstī un izstrādāt priekšlikumus profesijas reglamentācijas ieviešanai Latvijā.

Identificēt tirgus segmentus – uzņēmumu grupas, kuru finansējuma pieprasījums netiek apmierināts. Kā arī izanalizēt esošos un plānotos Valsts Atbalsta instrumentus, to spēju uzlabot esošo ārējā finansējuma tirgu, un sniegt rekomendācijas Valsts Atbalsta instrumentu programmas uzlabošanai.

Pētījuma „Par nefinanšu sabiedrību problēmām un pārmaiņām saistībā ar eiro ieviešanu – kā eiro ieviešana ietekmē tirdzniecību un ar kādām problēmām saskaras patērētāji” mērķis ir apkopot to 11 ES valstu pieredzi, kuras savās valstīs apritē ir ieviesušas vienoto ES valūtu – eiro, aizstājot ar to līdz tam iepriekš funkcionējušās nacionālās valūtas. Šīs valstis noslēdza pārēju uz vienoto valūtu 2002. gada pirmajā pusē.

Latvijas vispārējā modeļa pamatā ir Austrālijas ORANI-G modeļa pamata sakarības, kas papildinātas atbilstoši detalizētāk izvērstam enerģijas sektoram un pielāgotas atbilstoši esošajiem statistiskajiem datiem un to detalizācijas pakāpei.

Eksperimentāli pētīt Latvijā ražotu rapšu eļļas biodīzeli, lai iegūtu priekšstatu par tā novecošanas procesu kinētiku un šo kinētiku ietekmējošiem faktoriem, kas tālāk ļaus attīstīt metodes šo procesu kontrolei un izstrādāt paņēmienus novecošanas procesu ātruma samazināšanai.  Pētītais biodīzelis ir ražots SIA „DELTA RĪGA”.

RoHS direktīvas pamatā ir ES vides politika, kas vērsta uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un balstās uz līdzsvarotas attīstības politiku starp vidi, ekonomiku, enerģētiku un tehnoloģijām. Pēdējās desmitgadēs ir notikušas fundamentālas pārmaiņas vides likumdošanā un politikā, akcentējot:

• 1970-os – industrijas emisiju kontroli
• 1980-os – piesārņotās zemes atveseļošanu
• 1990-os – ķīmisko vielu lietošanas reglamentāciju
• 2000-os – izmantoto produktu ietekmes uz vidi samazināšanu, uzlabojot produktu dizainu.