Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums veikts, lai sagatavotu analīzi par elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu, veicot matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru, piemēram: elektroenerģijas cenas konkrētai stundai Nord Pool biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme, Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Pētījumā ir izstrādāts tirgus modelis, lai prognozētu elektroenerģijas nākamās dienas tirgus cenu Latvijā līdz 2030. gadam un veikta tirgus cenas modelēšana pie dažādiem nākotnes scenārijiem.

Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot Latvijas mikro un mazo uzņēmumu amatpersonu attieksmi pret vairākiem iespējamiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, kurus režīmus kopumā vairāk atbalsta uzņēmumi, kas šobrīd maksā mikrouzņēmuma nodokli, un uzņēmumi, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā.

Sniegt plašāku ieskatu izglītības un ekonomikas politikas veidotājiem par iespējamiem atbalsta pasākumiem darba vidē balstītu (turpmāk – DVB) mācību sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī sagatavot atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un noteikt pasākumu ietekmi uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.

Veikt Latvijas esošās nodokļu sistēmas novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamām reformām taisnīgākās un efektīvākās nodokļu sistēmas izveidei.

Sniegt ekonomikas un darba tirgus politikas veidotājiem redzējumu par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības alternatīvām un no tā izrietošām prasmju un kompetenču pieprasījuma tendencēm, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības līdzšinējās tendences, globālos procesus un Latvijas salīdzināmās priekšrocības globālajā tirgū.

Novērtēt iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz prasmju piedāvājumu Latvijā līdz 2030.gadam, kā arī identificēt galvenos no tā izrietošos darba tirgus riskus.

Iegūt plašāku informāciju par tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības virzieniem un no tiem izrietošām prasmju pieprasījuma tendencēm tautsaimniecības sektoros, kā arī identificēt nākotnē iespējamos riskus, kas saistīti ar tautsaimniecības pārstrukturizāciju un prasmju pieprasījuma izmaiņām, darbaspēka novecošanos, darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti.