Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Īstenot neatkarīgu, ārēju pētījumu, lai novērtētu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ieguldījumu efektivitāti un lietderību, kā arī ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un nodarbināto profesionālo pilnveidi mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās.
Izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās.
Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (turpmāk – EEZ un NFI) ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem. |
Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un lietderību ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pilnveidošanai.
Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.
Izstrādāt pētījumu, kurā veikta fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post analīze.
Izvērtējuma mērķis – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumu pilsētvidē ieviešanas lietderības un ietekmes izvērtējums, novērtējot ieguldījumu ieviešanas efektivitāti, sasniegto rezultātu lietderību un ietekmi uz nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (izlases veidā) sociāli – ekonomiskās izaugsmes veicināšanu laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam.
Izvērtējuma uzdevums analizēt 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda 3.DP 3.6. prioritātes ieguldījumus kopā ar jebkuriem citiem saturiski papildinošiem ieguldījumiem pilsētvidē, kas veikti no ES fondiem un citiem finansējuma avotiem. Izvērtējumā analizēti: 1) veikto ieguldījumu rezultāti, ieviešanas mehānisms un ieguldījumu lietderība, 2) veikto ieguldījumu papildinātība, 3) veikto ieguldījumu ietekme uz nacionālas (republikas pilsētu) un reģionālas nozīmes attīstības centru (novadu, izlases veidā) pašvaldību sociāli – ekonomisko izaugsmi. Iespēju robežās analizēti arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumi pilsētvidē.
Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.2.2.3.aktivitātes (turpmāk – Projekts) ieguldījumu, kas saistīts ar nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras (atvilces maršrutēšanas tīkla jeb “vidējās jūdzes” (turpmāk “vidējā jūdze”)) izbūvi, lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai konstatētu, kā izbūvētā infrastruktūra veicina elektronisko sakaru komersantu interesi iesaistīties veidot abonentlīniju (turpmāk – “pēdējā jūdze”) pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem un nepieciešamo rīcību, lai palielinātu elektronisko sakaru komersantu interesi veidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus tajās teritorijās, kur tas nav pietiekami nodrošināts.
Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa un ESF īpašā piešķīruma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (turpmāk – JNI) 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – atbalsta pasākumi) ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz jauniešu nodarbinātības un bezdarba situācijas uzlabošanos un jauniešu līdzdalību darba tirgū un izglītībā laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gada beigām, ņemot vērā nepieciešamos un pieejamos datus uz Izvērtējuma veikšanas brīdi.
Novērtēt 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu ietekmi uz HP VI mērķu sasniegšanu. Novērtējumā ietvertais periods ir no 2014. līdz 2018. gada pirmajam pusgadam. Pētījuma secinājumi ir balstīti uz ES fondu projektu analīzes rezultātiem, kvantitatīvajiem datiem par ESF projektu dalībnieku profilu un kvalitatīvajiem datiem par HP VI īstenošanu praksē dažādās jomās un darbībās.
Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu sistēmu un informētību par to.
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu reformu.
• Noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu savai informētībai par nodokļu reformu un ar to saistītajām izmaiņām nodokļos.
• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par nodokļu reformas ietekmi uz sabiedrību kopumā un atsevišķām iedzīvotāju grupām, kā arī dažādiem procesiem (nevienlīdzību, ēnu ekonomiku u.c.).
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžetu.
• Noskaidrot attieksmi pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu.
• Noskaidrot informētību un attieksmi pret „Simtgades loteriju” un čeku loteriju.
Pētījuma mērķis ir precizēt mājas lapas pārveides darba uzdevumu un noskaidrot pieņēmumus, viedokļus un risināmās problēmas, kā arī to plašāku kontekstu. Sekundārs mērķis ir noskaidrot mājas lapas mērķauditorijas un pieņēmumus attiecībā uz tām, lai pēcāk veiktu to padziļinātu izpēti.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā posmā tika iepazīts mājas lapas saturs, otrajā posmā tika veiktas intervijas ar iestādes vadību un trešajā posmā tika veikts mājas lapas analītikas pētījums.
Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
Novērtējuma mērķis ir izstrādāt metodiku ieguvumu salīdzināšanai starp biotopu atjaunošanas un ūdenssaimniecības investīcijām, analizēt potenciālos
investīciju ieguldījumu ieguvumus un zaudējumus, kā arī šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, ietverotattiecīgu savstarpējo salīdzinājumu starp Darbībasprogrammā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumuīstenošanu un ūdenssaimniecības papildu pasākumu īstenošanu.
Pētījuma mērķis bija novērtēt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomas ieguldījumu, kas īstenoti darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, efektivitāti un ietekmi uz ilgtspējīgu valsts pārvaldes attīstību, ņemot vērā Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gada plānošanas periodam noteikto mērķus un prioritātes, kā arī identificēt IKT un publisko pakalpojumu sistēmas attīstības vajadzības Latvijā nākamajiem ES fondu plānošanas periodam pēc 2020.gada un atbalsta pasākumu un perspektīvāko atbalsta pasākumu identificēšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Izvērtējuma tvērumā tika iekļauti 39 apakšaktivitātes ietvaros īstenotie projekti no apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātajiem 63 projektiem. Pētījuma apjomā ietvertie projekti aptver 93,36 milj. EUR investīcijas no kopējām apakšaktivitātes investīcijām – 138,12 milj. EUR.
Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda atbalsta aktivitāšu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti, resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti, kā arī novērtēt ieguldījumu ietekmi uz komersantu konkurētspēju un inovāciju veicināšanu.
Izvērtējuma mērķis bija noteikt veikto ieguldījumu transporta infrastruktūrā nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ietekmi, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu, lai rastu galvenos secinājumus un sniegtu efektīvus un optimālus ieteikumus plānošanas procesam transporta nozarē turpmākajos plānošanas periodos pēc 2020.gada, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp transporta nozares attīstību, vides aizsardzības prasībām un sabiedrības interesēm, kā arī analizēt nozares un līdzsvarotas reģionālās attīstības galvenās problēmas un attīstības šķēršļus, identificēt labās prakses piemērus un novērtēt, cik lielā mērā ES fondu aktivitātes papildinājušas no citiem finanšu avotiem finansētus ieguldījumus attīstības šķēršļu risināšanā.