Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam (turpmāk – programma) ieviešanas efektivitāti (effectiveness) un lietderību (efficiency), kā arī Programmas Komunikācijas stratēģijas ieviešanu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzņēmēju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai un to izmantošanu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Valsts iestāžu novērtējuma un e-indeksa struktūru veido 5 galvenās tēmas, kuras atspoguļo objektīvus un salīdzināmus kritērijus, lai novērtētu e-pārvaldes principu ieviešanu valsts iestāžu darbā. 5 tēmas ir:
– Saziņa ar sabiedrību un līdzdalība
– Klientu apkalpošana un atbalsts
– Atvērto datu pieejamība
– Pakalpojumu nodrošināšana
– Iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Vienas pieturas aģentūras princips, kura būtība ir nodrošināt pakalpojumus vienuviet ir veiksmīgi ieviests dažādās valstīs. Latvijā publiskos pakalpojumus klātienē paredzēts nodrošināt izveidojot valsts vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC) novadu, reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros, nodrošinot izmaksu optimizāciju un uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Pētījuma mērķis ir izstrādāt izvērtējumu par valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespējām, ņemot vērā pieejamo VPVKAC tīklu. Pētījuma izstrādē veicamie uzdevumi ietver aktuālo pieeju un līdzšinējo pētījumu apzināšanu, optimizācijas iespēju izvērtēšanu un pasākumu plāna sagatavošanu laika posmam no 2019.-2021. gadam. Pētījuma gaitā tika analizēts valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojums un optimizācijas iespējas analizējot to katrā reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrā, kurā tāds vēl nav izveidots. Analīzē iekļauti dati par klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu, klientiem paredzēto telpu platību un izmaksām par telpām klientu apkalpošanai. Pētījuma rezultātā katrā no analizētajiem attīstības centriem piedāvātas alternatīvas publisko pakalpojumu nodrošināšanai attiecībā uz pieejamajām telpām un darbiniekiem, kuri varētu tikt iesaistīti klientu apkalpošanā.

Mūsdienās klienti paši risina pēc būtības vienkāršas problēmas elektroniskajos kanālos. Savukārt, klientu apkalpošanas speciālistiem nākas risināt sarežģītas problēmas – tādas, ar kurām klienti paši nespēj tikt galā. Tādam nolūkam, lai klientam nebūtu jāmeklē palīdzība, sazinoties ar vairākiem palīdzības dienestiem, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu, kur klients vienuviet (telefoniski, e-pastā, sarakstē tiešsaistē) varētu saņemt problēmas risinājumu.
Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, nepieciešams izvērtēt vienotā palīdzības dienesta izveides potenciālu. Vienotā publiskā palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtējums ir jāveic arī, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciālu.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, ir precīzi jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas formāti (vieta, laiks, veids), kā arī biznesa procesu efektivitāte, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formā. Lai sasniegtu izvirzīto 7.mērķi, viens no pasākumiem (7.3.) ir izvērtēt publisko pakalpojumu sniegšanas struktūru un klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanas potenciālu uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) kanālu vai valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (turpmāk – VPVKAC). Tāpēc nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) vai VPVKAC.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus būvniecības un infrastruktūras jomā Latvijā.