Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija piemērot emisiju faktorus no atkritumu un notekūdeņu dūņu kompostēšanas un izstrādāt kompostēto atkritumu daudzumu prognozi Latvijas mājsaimniecībās. Lai precizētu metāna emisiju aprēķinus, tika apkopota informācija par 420 izgāztuvēm Latvijā, no kuram 298 ir apklātas un rekultivētas. Tika pārrēķināts vēsturiskais noglabāto atkritumu daudzums un precizēts metāna korekcijas faktors dažādiem izgāztuvju veidiem. Secināts, ka Latvija 1990.–2014. gada radās vidēji par 19% mazāks metāna emisiju apjoms, nekā iepriekš domāts.

Skatīt pētījumā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot oglekļa uzkrājumu augsnē aramzemēs un ilggadīgajos zālājos. Ņemot vērā platību, tika noskaidrots, ka vislielākais oglekļa uzkrājums ir meža zemēs un aramzemēs. Teritoriāli, savukārt, salīdzinoši lielākais oglekļa uzkrājums Latvijā ir Zemgales un Vidzemes reģionos, bet vismazākais – Latgalē. Dati par oglekļa uzkrājumu ir būtiski zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai.

Iegūt datus un informāciju un veikt to analīzi, izstrādātmetodikas, lai novērtētu antropogēnās slodzes (punktveida un izkliedētā piesārņojuma, upju un ezeru hidroloģisko un morfoloģisko pārveidojumu) ietekmi uz ūdeņiem Latvijā, kā arī sagatavot šo slodžu novērtējumu, tādējādi kvalitatīvi uzlabojot tās upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sadaļas, kuras Eiropas Komisijas 2012.gadā atzinumā par laika posmam no 2010. līdz 2015.gadam izstrādātajiem apsaimniekošanas plāniem norādīja kā nepilnīgas.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un attieksmi pret valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.

Iegūt informāciju par četru potenciālo VES izbūves teritoriju nozīmi migrējošajiem un ligzdojošajiem putniem un sikspārņiem. Iegūtā informācija ļaus sniegt korektu un pamatotu viedokli par plānoto VES atbilstību Latvijas dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Informēt pašvaldības un valsts iestādes par iegūtajiem datiem un to nozīmi.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.

Iegūt Kaņiera ezera ezerdobes profila karti, lai iegūtu ezera morfometriskos lielumus: ezera tilpums, dziļums, seklūdens zona un batigrāfiskā līkne.

Veikt vienīgās Latvijā zināmās Eiropas Padomes Biotopu direktīvas 92/43/EEK II pielikuma augu sugas smalkās najādas Najas tenuissima atradnes kompleksu priekšizpēti potenciālas jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas un vienlaikus Natura 2000 teritorijas izveidei vai esošas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un Natura 2000 teritorijas „Dridža ezers” paplašināšanai.

Noteikt vēlamos apsaimniekošanas veidus katrai bioloģiski vērtīgo zālāju grupai, atkarībā no sugu dzīvotnes vai biotopa, kura aizsardzībai konkrētais zālājs izdalīts.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.