Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.
Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.
Izstrādāt Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmatu, kura ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām.
| Veikt dažādu sociālekonomisko rādītāju un kultūrvēsturisko faktoru analīzi, izstrādājot pamatojumu jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam un atspoguļojot to sabiedrībai pieejamā un uzskatāmā interaktīvā veidā. |
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).
Noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts Zemes dienesta (VZD), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), ALTUM darbinieku vajadzības un apmierinātību.
Izvērtēt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizācijas statusu un procesu, lai iegūtu secinājumus uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai, kas ļautu formulēt rekomendācijas, t.sk., ņemot vērā Covid19 pandēmijas krīzes ietekmi.
Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu (zvanu centru klientu) vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Reģionālais pētījums ir daļa no DigiBEST starpreģionu politikas izpētes procesa un tā galvenais mērķis ir apzināt vispārīgo situāciju Latvijā, kas skar MVU digitalizācijas jomu, t.i., balstoties uz statistikas datu, literatūras un politikas dokumentu analīzi, sniegt informāciju par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības faktoriem, īpaši digitālās ekonomikas un sabiedrības radītājiem, saistošiem valsts politikas dokumentiem un atbalsta instrumentiem, risināmo problemātiku un esošās biznesa vides pilnveides iespējām.
Veikt tekstila atkritumu pārstrādes iespēju analīzi Latvijā un izvērtēt ārvalstu pieredzi, lai izstrādātu priekšlikumus tekstila materiālu (apģērbs, apavi, mājas tekstils) atkārtotas izmantošanas, tekstila atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes veicināšanai.
Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam ir sagatavots projekta 10.1.3.0/18/TP/005 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” politikas koordinācija – īstenošanas uzraudzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā” ietvaros. Plāns ir sagatavots saskaņā ar Līguma Nr. IL/99/2019 “Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021. – 2027. gadam izstrāde” darba uzdevuma prasībām, kas 2019.gada 12.novembrī ir noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Pasūtītājs) un SIA ISMADE (Izpildītājs)
Veikt Baltijas jūras piekrastes apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējumu un piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojumu.
| Balstoties uz mobilo sakaru datiem, noteikt iedzīvotāju migrācijas plūsmas un veikt teritoriju ekonomiskās aktivitātes salīdzinošo novērtējumu, ko izmantot jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatojuma izstrādei. |
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai, to izmantošanu.
Veikt izvērtējumu par dabas resursu nodokļa likmēm un izstrādāt risinājumu variantus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai.
Izstrādāt risinājumus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai un veikt aprēķinus par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.
Izdalīt riska pazemes ūdensobjektu robežas, noteikt/pārskatīt fona un piesārņojošo vielu robežvērtības, sagatavot riska pazemes ūdensobjektu raksturojumus un novērtēt šo objektu stāvokli.
Hidroģeoloģiskās informācijas apkopošana un analīze, lai veiktu riska pazemes ūdensobjektu (turpmāk – PŪO) robežu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā lemtu par jaunu pazemes riska ūdensobjektu izdalīšanu. Riska PŪO vertikālo un horizontālo robežu, fona un piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanas metodiku izstrāde, novērtējumu izstrāde, raksturojumu sagatavošana. Pārskatu un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana.
Izstrādāt priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas veicināšanā, ņemot vērā OECD veikto vides raksturlielumu pārskatu, tajā iekļautās rekomendācijas un publisko diskusiju rezultātus.
Veikt esošā pārvaldības (institucionālais, tiesiskais) modeļa izvērtējumu kontekstā ar OECD rekomendācijām un ES jaunajām (Atkritumu ietvardirektīvas grozījumi no 2018.gada jūnija) prasībām atkritumu apsaimniekošanā, t.sk. attiecībā uz ražotāju atbildības sistēmām.
Veikt izvērtējumu par vismaz 3 citu ES dalībvalstu (tai skaitā arī Lietuvas, Igaunijas vai Polijas pieredze) institucionālo modeli, atbildību un īpašumtiesību sadalījumu atkritumu apsaimniekošanā. Izvērtēt tiesiskā regulējuma vispārīgās prasības, kas izriet no ES tiesību normām, ES tiesas spriedumiem, kas būtu jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa izmaiņu kontekstā Latvijā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķi ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem, tajā skaitā:
– Digitālās pārvaldes politikas rezultātu mērīšana un datos balstītu lēmumu pieņemšana politikas veidošanā;
– Vienkārši uztveramā formā pieejami digitālās pārvaldes un pakalpojumu politikas mērķi un pasākumi;
– Uzskatāmi pārskatāms organizāciju un valsts digitālā brieduma līmenis un rekomendācijas izaugsmei;
– Labas prakses piemēru identificēšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa.