Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Nodrošināt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Latvijas līdzdalību (Latvijas līdzdalības finansējums Stokholmas kongresa organizācijas sekretariātam kongresa sagatavošanas darbiem) Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa (https://iufro2024.com) organizēšanā, kas ir lielākā globālā mežzinātnes konference.
Sagatavot un nodot informāciju par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas (2030) prasību kontekstā Latvijas lēmumu ieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm.
Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.
Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.
Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.
Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.
Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.
Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.
Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.
Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.
Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.
Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.
Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.
Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.
Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.
Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.
Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.