Pētījumu un publikāciju datubāze

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Projekta mērķis – rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Informācijas ieguve  par saglabājamiem dzīvniekiem.

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

1.Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.
2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.
3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.

Nodrošināt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Latvijas līdzdalību (Latvijas līdzdalības finansējums Stokholmas kongresa organizācijas sekretariātam kongresa sagatavošanas darbiem) Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa (https://iufro2024.com) organizēšanā, kas ir lielākā globālā mežzinātnes konference.

Sagatavot publiski pieejamu un vienkārši izmantojamu atsevišķas mežaudzes prognožu rīku mežkopības pasākumu un meža apsaimniekotāja lēmuma ilgtermiņa ietekmes vērtēšanai.

Iegūt informāciju gan par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī) un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, gan veikt Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu. Otrā līmeņa meža monitorings dod iespēju iegūt datus par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošina informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides  faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām.

Izstrādāt priekšlikumus meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.

Precizēt metodiku un iegūt informāciju par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā.

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Aprobēt seno meža  koncepciju Latvijas apstākļiem un apzināt seno mežu problemātiku, kas saistīta ar to dažādību teritoriālā, vēsturiskā un tipoloģiskā, kā arī normatīvā skatījumā saistībā ar Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām un prasībām. Pētījums organizēts vairākās savstarpēji saistītās daļās, ka ietver izvērstu aktuālās meža inventarizācijas, tālizpētes datu un vēsturisko materiālu karšu, kā arī citu pētījumu rezultātu un satura analīzi.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.