Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt Paksītes upes izmaiņas pēc bebru populācijas regulēšanas uzsākšanas. Pētījuma uzdevumi ir novērtēt pašreizējos upes raksturlielumus, tās piemērotību taimiņam / strauta forelei, izpētīt zivju faunu, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2019. gada pētījuma rezultātiem.

Noskaidrot Valsts vides dienesta (VVD) pakalpojuma vērtību klientam – sniegtā pakalpojuma atbilstību klienta vajadzībām, klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu inspekcijas jomā.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un veikt daļēju ezeru ekoloģisko izpēti diviem Daugavpils novada ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij – Demenes pagasta Kumbuļu ezeram (agrāk – Līdumnieku pagasta teritorija) un Dubnas pagasta Vīragnas ezeram.

Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.

Izstrādāt Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmatu, kura ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām.

Veikt tekstila atkritumu pārstrādes iespēju analīzi Latvijā un izvērtēt ārvalstu pieredzi, lai izstrādātu priekšlikumus tekstila materiālu (apģērbs, apavi, mājas tekstils) atkārtotas izmantošanas, tekstila atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes veicināšanai.

Pētījumā novērtēts taimiņa/strauta foreles dabiskās atražošanās potenciāls Paksītes upē, šī potenciāla izmantošana, kā arī iespējas tā palielināšanai.

Veikt izvērtējumu par dabas resursu nodokļa likmēm un izstrādāt risinājumu variantus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai.
Izstrādāt risinājumus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai un veikt aprēķinus par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Izdalīt riska pazemes ūdensobjektu robežas, noteikt/pārskatīt fona un piesārņojošo vielu robežvērtības, sagatavot riska pazemes ūdensobjektu raksturojumus un novērtēt šo objektu stāvokli.
Hidroģeoloģiskās informācijas apkopošana un analīze, lai veiktu riska pazemes ūdensobjektu (turpmāk – PŪO) robežu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā lemtu par jaunu pazemes riska ūdensobjektu izdalīšanu. Riska PŪO vertikālo un horizontālo robežu, fona un piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanas metodiku izstrāde, novērtējumu izstrāde, raksturojumu sagatavošana. Pārskatu un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana.

Izstrādāt priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas veicināšanā, ņemot vērā OECD veikto vides raksturlielumu pārskatu, tajā iekļautās rekomendācijas un publisko diskusiju rezultātus.
Veikt esošā pārvaldības (institucionālais, tiesiskais) modeļa izvērtējumu kontekstā ar OECD rekomendācijām un ES jaunajām (Atkritumu ietvardirektīvas grozījumi no 2018.gada jūnija) prasībām atkritumu apsaimniekošanā, t.sk. attiecībā uz ražotāju atbildības sistēmām.
Veikt izvērtējumu par vismaz 3 citu ES dalībvalstu (tai skaitā arī Lietuvas, Igaunijas vai Polijas pieredze) institucionālo modeli, atbildību un īpašumtiesību sadalījumu atkritumu apsaimniekošanā. Izvērtēt tiesiskā regulējuma vispārīgās prasības, kas izriet no ES tiesību normām, ES tiesas spriedumiem, kas būtu jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa izmaiņu kontekstā Latvijā.

Pētījuma galvenie uzdevumi ir sagatavot informāciju par gaisa piesārņotājiem Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā. Izstrādāt pilsētvides kvalitātes uzlabošanas priekšlikumus un ieteikumus rīcības plāna izstrādei. Izdalīt ekoloģiskā “stresa” rajonus Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā (augsta piesārņojuma zona).

Pētījuma mērķis bija novērtēt strauta foreļu izplatību, populācijas struktūru un tās atšķirības dažādos Cieceres upes posmos. Pētījumā novērtēta arī strauta foreles ielaišanas efektivitāte un identificēti iespējamie pasākumi strauta foreles populācijas stāvokļa uzlabošanai.

Izstrādāt metodisko un analītisko ietvaru, ņemot vērā un analizējot biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas prakses un pieejas, analizējot zinātnisko literatūru, kas kalpo par pamatu gan konkrētām biotopu atjaunošanas aktivitātēm, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt Zaļā purva atjaunošanas iespējamās ietekmes uz apkārtnes hidroloģisko režīmu, tajā skaitā uz fizisko personu īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un uz sērūdeņu veidošanās procesiem.

Iegūt informāciju par četru potenciālo VES izbūves teritoriju nozīmi migrējošajiem un ligzdojošajiem putniem un sikspārņiem. Iegūtā informācija ļaus sniegt korektu un pamatotu viedokli par plānoto VES atbilstību Latvijas dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Informēt pašvaldības un valsts iestādes par iegūtajiem datiem un to nozīmi.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.