Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt prioritāro un bīstamo ķīmisko vielu (PV/BV) skrīningu (izpēti) no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) izplūstošajos notekūdeņos, lai izstrādātu norādījumus/vadlīnijas šādu uzņēmumu turpmākam prioritāro un bīstamo vielu monitoringam un kontrolei.

Pētījuma mērķis ir stiprināt uzraudzību un kontroli uz ES ārējās robežas attiecībā uz importētām bīstamām ķīmisko vielām, bīstamiem maisījumiem un izstrādājumiem, kas satur noteiktas īpaši bīstamas vielas, kā arī veicināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un sagatavot vadlīnijas nepieciešamajām darbībām.

Investīciju nepieciešamības novērtējuma sagatavošana atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākajai attīstībai Latvijā, identificējot prioritāros pasākumus, kas nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanai.
Pētījuma dati izmantoti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādē.

Latvijas augsnes un grunts kvalitātes normatīvu pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši pašreizējai situācijai un citu valstu labākajai praksei; rekomendāciju un kritēriju izstrāde teritoriju kategorizēšanai, atkarībā no pieļaujamās augsnes piesārņojuma pakāpes un iespējamajiem turpmākiem teritoriju/augsnes izmantošanas veidiem.

Projekta I kārtā no vairākiem desmitiem dažādu tipu gāzu sensoriem atlasīti 7 metāla oksīdu sensori ar augstāku smaku reģistrācijas potenciālu: TGS2600, TGS2602, TGS2603, TGS2620, MQ-136, WSP2110, MiCS-5524, kā arī fotojonizācijas sensors Baseline-Mocon piD-TECH eVx. Uz to bāzes izveidota sensoru sistēma smaku atpazīšanai V-nose.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam ir sagatavots projekta 10.1.3.0/18/TP/005 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” politikas koordinācija – īstenošanas uzraudzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā” ietvaros. Plāns ir sagatavots saskaņā ar Līguma Nr. IL/99/2019 “Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021. – 2027. gadam izstrāde” darba uzdevuma prasībām, kas 2019.gada 12.novembrī ir noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Pasūtītājs) un SIA ISMADE (Izpildītājs)

Izstrādāt Daugavas posma zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Padomes 1992.gada 21.maia direktīvas 92/43EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību pielikumos iekļautos ES nozīmes biotopus.

No pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu identificēšana un raksturošana Kazu gravā (Priekuļu novads); Ūdenī, augsnē un zemsedzē mītošo bezmugurkaulnieku sugu sastāva, aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu populāciju lieluma un saistības ar biotopu kvalitāti novērtējums avotu biotopos Kazu gravā.

Rīgas centrā tika uzstādītas piecas ar kalibrētiem sensoriem aprīkotas tiešsaistes bezvadu un energoautonomas iekārtas ar mērķi novērtēt šāda gaisa kvalitātes novērojumu tīkla iegūstamo informāciju un tās kvalitāti (ticamību). Iegūtie mērījumu rezultāti liecina par atzīstamu zemo izmaksu sensoru izmantošanas potenciālu, paplašinot monitoringa tīklu, iegūstot zināmas precizitātes un labas temporālās izšķirtspējas mērījumus, kas informēšanai izmantojami gan tikai pēc apstrādes ar speciāli piemeklētiem algoritmiem, kuros būtiska nozīme arī gaisa temperatūrai un mitrumam.

Galvenais LIFE REstore projekta mērķis bija sagatavot rekomendācijas kūdras ieguves ietekmētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā

Pētījuma galvenais mērķis bija, izmantojot dažādus informācijas avotus, apkopot un sagatavot vēsturiskos datus un aktuālo informāciju par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem un to atradnēm par laika periodu no 2000. līdz 2017. gadam dabas datu pārvaldības sistēmai (DDPS) “Ozols”.

Pētījuma mērķis ir apsekot noteiktas Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa Ledeb. atradnes, lai konstatētu to stāvokli un izvērtētu populācijas lielumu, kas nepieciešams sugas aizsardzības pasākumu izvērtēšanai un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir Meža silpureņu Pulsatilla patens (L.) Mill. atradņu Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ietekmējošo faktoru vērtējums un apsaimniekošana.

Šī pētījuma konkrētais mērķis bija izstrādāt Baltezera, Mazā Kalupes ezera, Kāša ezera, Sasaļu ezera, Ļubastes ezera, Riču ezera, Sila ezera, Luknas ezera un Višķu ezera apsaimniekošanas (ekspluatācijas) noteikumus.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Novērtējuma mērķis ir izstrādāt metodiku ieguvumu salīdzināšanai starp biotopu atjaunošanas un ūdenssaimniecības investīcijām, analizēt potenciālos
investīciju ieguldījumu ieguvumus un zaudējumus, kā arī šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, ietverotattiecīgu savstarpējo salīdzinājumu starp Darbībasprogrammā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumuīstenošanu un ūdenssaimniecības papildu pasākumu īstenošanu.

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.