Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(95)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Pētījuma mērķis:

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Pētījuma mērķis:

Projekta ietvaros ir veikta vēsturisko datu analīze, aprakstītas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības (standarti) dažādiem transporta līdzekļiem (klasēm), sagatavoti un analizēti dažādi modeļscenāriji, lai izvērtētu dažādu transporta plūsmu plānošanas un restrukturizācijas ietekmi uz gaisa kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot cieto daļiņu PM10 un slāpekļa oksīdu NOx piesārņojumam.
Transporta struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka 96-98% no plūsmas sastāda vieglie transporta līdzekļi.
Vecuma struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka vieglo un smago transporta līdzekļu grupā dominē vismaz 11 gadus veci transporta līdzekļi, kas atbilst EURO3 klasei.
PM10 un NOx koncentrāciju mainības analīze parādīja, ka novērojamas būtiskas atšķirības nedēļas griezumā.

Pētījuma mērķis:

Darbā veikta Gubiščes ezera hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte. Veikta ezera sateces baseina apsekošana. Plašs lauka darbu komplekss ietver urbumu ierīkošanu, ezera ūdenslīmeņu un gruntsūdeņu līmeņu novērojumus no 2016.gada decembra līdz 2017.gada aprīlim. Izveidots un kalibrēts Gubiščes ezera sateces baseina hidroloģiskais modelis. Ar hidroloģisko modeli veikts ezera ūdenslīmeņa ilgtermiņa aprēķins (2006-2017.g.), nosakot tā svārstību raksturu dažādos gados. Izveidots trīsdimensionāls plašākas, ezeru ietekmējošas, teritorijas hidroģeoloģiskais modelis, kas kalibrēts uz novēroto ezera ūdenslīmeni. Ar hidroģeoloģisko modeli veikts vairāku stacionāru scenāriju aprēķins.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
46887.5

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus būvniecības un infrastruktūras jomā Latvijā.

Pētījuma mērķis:

Iegūt datus un informāciju un veikt to analīzi, izstrādātmetodikas, lai novērtētu antropogēnās slodzes (punktveida un izkliedētā piesārņojuma, upju un ezeru hidroloģisko un morfoloģisko pārveidojumu) ietekmi uz ūdeņiem Latvijā, kā arī sagatavot šo slodžu novērtējumu, tādējādi kvalitatīvi uzlabojot tās upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sadaļas, kuras Eiropas Komisijas 2012.gadā atzinumā par laika posmam no 2010. līdz 2015.gadam izstrādātajiem apsaimniekošanas plāniem norādīja kā nepilnīgas.

Pētījuma mērķis:

Iegūt Kaņiera ezera ezerdobes profila karti, lai iegūtu ezera morfometriskos lielumus: ezera tilpums, dziļums, seklūdens zona un batigrāfiskā līkne.

To top