Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi atkritumu savākšanas laukuma izveidei Ādažu novada Carnikavas ciemā.

Organizēt operatoru, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, aptauju par zināšanām un informācijas pieejamību par radiācijas drošības jautājumiem, lai identificētu, kādās jomās Valsts vides dienestam vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību operatoru informēšanā un izglītošanā. Vienlaikus identificējot jomas un aspektus komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotaju vērtējumu par:

• Rīgas un Pierīgas mežu apsaimniekošanu;
• par kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” apsaimniekošanu;
• par Rīgas parku, dārzu un apstādījumu apsaimniekošanu.

Veikt padziļinātu emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīzi, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā Rīgas valstspilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Detalizēta analīze veikta putekļu paraugiem dažādās sezonās, lai identificētu potenciālās atšķirības. Papildus veikta rutīnas mērījumu gaisa piesārņojuma konkrētās dienās kompleksā analīze, lai novērtētu sezonalitātes, nedēļas variāciju un meteoroloģisko parametru ietekmi/saistību ar piesārņojuma līmeni.

Veikt azbestu saturošu atkritumu apjomu izpēti Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām, lai atbrīvotos no azbestu saturošiem atkritumiem, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu.

Sekot ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ūdensputnu ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā un veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu ostas teritorijā

Izveidot vietējas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju “Zeltiņu purva dabas parks”.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Projekta ietvaros tiks veikta potenciāla piesārņojuma veida un izplatības areāla izpēte pašvaldībai piederošā zemesgabalā Trīsciemā, meža teritorijā, kur agrāk bijusi atkritumu izgāztuve.

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi.

Veikta Ķīpsalas peldvietas zemūdens daļas izpēte, lai konstatētu peldētājus apdraudošus priekšmetus, gultnes padziļinājumus, apzīmētu tos un varētu organizēt gultnes tīrīšanas un līdiznāšanas darbus, sagatvojot peldvietu pieteikumam zilā karoga iegūšanai.

Bezpiederīgas lietus kanalizāciajs sistēmas izpēte pašvaldības īpašumā pie Zunda kanāla, lai noteiktu potenciālā piesārņojuma ieplūdes vietu sistēmā ar novadi vidē.

Olektes upes posmā no caurtekas zem vietējā autoceļa V2 (pievedceļi autoceļam Valdlauči – Rāmava) līdz ietekai Daugavā esošā ekoloģiskā stāvokļa un upes bioloģiskās daudzveidības noteikšana; potenciālās rekultivācijas iespēju un nepieciešamības novērtējums.

Noteikt izņemamo dūņu apjomu no Juglas ezera, lai izveidotu labiekārtotas atpūtas zonas pie Juglas ezera ar potenciālām peldēšanās vietām/peldvietām.

Noteikti ķīmiskie elementi Na un Cl koku vainaga zaros, veiktas koku lapu ķīmiskās analīzes. Izstrādātas rekomendācijas koku stāvokļa uzlabošanai un sāls ietekmes mazināšanai.

Sagatavot detalizētu analītisku izklāstu par aizsargājamo teritoriju ietekmi uz tautsaimniecību, biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai īstermiņā (10 gadi) un ilgtermiņā (30 gadi).

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Demenes ezeram, Dārza ezeram, Kalnišku ezeram

Veikt pētījumu, kura rezultātā tiek noteikta efektīvākā pieeja (modelis) nolietotu riepu apsaimniekošanai Latvijā un sagatavoti priekšlikumi  nepieciešamajiem  grozījumiem normatīvajos aktos šāda modeļa ieviešanai praksē

Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz Teiču dabas rezervātā ekosistēmām, ap rezervātu ir paredzēta aizsargjosla. Lai no jauna noteiktu aizsargjoslas platumu, šī pētījuma ietvaros tika izveidots hidroģeoloģiskais modelis. Tā tapšanā izmantoti dažādi pieejamie kartogrāfiskie dati, no zinātniskās literatūras iegūtās zināšanas, Latvijas reģionālā hidroģeoloģiskā modeļa dati un Rīgas Tehniskās universitātes Vides Modelēšanas Centrā veikto pētījumu izstrādātās metodikas. Pamatojoties uz traseru eksperimentiem tika sastādīta jaunā Teiču DR aizsargjosla.

Veikt izvērtējumu par vides prasībām, kas iekļautas MK noteikumos dzīvnieku novietnēm, MK noteikumos koksnes impregnēšanai, MK noteikumos kokzāģētavām un MK noteikumos transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, kā arī sniegt redzējumu par šī regulējuma turpmāku attīstību.

Veikt izvērtējumu par esošo B un C kategorijas piesārņojošo darbību iedalījumu un izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, kurus varētu izmantot saraksta pārskatīšanai/ atjaunināšanai (piemēram, darbību izslēgšanai, iekļaušanai vai robežsliekšņu izmaiņām), kā arī izstrādāt priekšlikumu jaunam B un C kategorijas darbību sarakstam.

Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.