Pētījumu un publikāciju datubāze

Lai veiktu Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2015. – 2020. gadam regulāru novērtējumu un starpposma novērtēšanu tika izstrādāts ekspertīzes ziņojums par valsts valodas politikā plānoto un sasniegto laika posmā no 2015. – 2017. gadam.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Meža resursu statistiskās inventarizācijas III cikla IV gada parauglaukumu apsekošana dabā, kuri netiek apsekoti citu finanšu instrumentu līgumu ietvaros. Parauglaukumos, kuros uzskaitīti koksnes resursi, plānota to pārmērīšana (visu koku krūšaugstuma caurmēra mērījumi, izlases koku augstumu mērījumi, statiskā atmiruma uzskaite) saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (tiešsaite: http://www.silava.lv/petijumi/nacionlais-mea-monitorings.aspx). Zemes lietojuma veida novērtēšana parauglaukumos bez koksnes resursiem.
Koku vainagu stāvokļa ikgadējā novērtēšana 115 parauglaukumos saskaņā ar starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) izstrādāto un aprobēto metodiku (http://icp-forests.net/page/icp-forests-manual).
Sagatavoti aprēķini par III cikla I, II, III un IV gada mērījumu rezultātiem un apsekoto parauglaukumu kopsavilkums sadalījumā pa meža resursu monitoringa plānošanas pamatvienībām, kuras sakrīt ar bijušajiem Latvijas administratīvajiem rajoniem.
Sagatavots 2017. gadā līguma Nr. 200417/S11 ietvaros apsekoto un uzmērīto meža resursu monitoringa parauglaukumu saraksts un līguma ietvaros uzmērīto I līmeņa gaisa piesārņojuma monitoringa parauglaukumu saraksts.

Darbā veikta Gubiščes ezera hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte. Veikta ezera sateces baseina apsekošana. Plašs lauka darbu komplekss ietver urbumu ierīkošanu, ezera ūdenslīmeņu un gruntsūdeņu līmeņu novērojumus no 2016.gada decembra līdz 2017.gada aprīlim. Izveidots un kalibrēts Gubiščes ezera sateces baseina hidroloģiskais modelis. Ar hidroloģisko modeli veikts ezera ūdenslīmeņa ilgtermiņa aprēķins (2006-2017.g.), nosakot tā svārstību raksturu dažādos gados. Izveidots trīsdimensionāls plašākas, ezeru ietekmējošas, teritorijas hidroģeoloģiskais modelis, kas kalibrēts uz novēroto ezera ūdenslīmeni. Ar hidroģeoloģisko modeli veikts vairāku stacionāru scenāriju aprēķins.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā.  Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.

Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Paaugstināt pilsētas un novada pagastu konkurētspēju tās galveno mērķgrupu – pilsētas iedzīvotāji, uzņēmēji un novada viesi – piesaistē un lojalitātes nodrošināšanā.

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) Latvijas jauniešu savas dzīves kvalitāti vērtē pozitīvi.
Jaunieši par nozīmīgāko iemeslu neapmierinātībai ar savu dzīvi norāda finansiālās problēmas un grūtības atrast darbu.
Puse (51%) Latvijas jauniešu ir uzskatāmi par fiziski neaktīvām personām
Brīvprātīgā darba aktivitātēs kaut reizi pēdējā gada laikā iesaistījušies vairāk nekā puse jauniešu (53%).
Divas trešdaļas (64%) jauniešu norāda, ka viņiem ir iespējas pavadīt brīvo laiku tā, kā viņi to vēlas.