Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Iesniedzējinstitūcija

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija
(120)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija

Pētījuma mērķis:

Ievākt Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) ventilācijas kvalitāti raksturojošus datus un veikt analīzi, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, gūstot pierādījumus valdošajām tendencēm un ilgtspējīgu risinājumu nodrošinājumam gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Pētījuma mērķis:

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Pētījuma mērķis:

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju (piem., bērnu vakcināciju vecumā 0 – 24 mēnešiem, 6 – 7 gadiem, 12 – 14 gadiem; pieaugušo (t.i., vecumā no 18 gadiem) vakcināciju pret sezonālo gripu, Covid-19 infekciju, difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu u.c.), kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību (t.sk. pieejamību) veselības aprūpes iestādēs.

Pētījuma mērķis:

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā ((t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobo līdzekļu lietošanu (t.sk. aprites kārtību un uzraudzības metodes) ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, adaptējot Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra izstrādāto protokolu ,,Technical document. Protocol for point prevalence surveys of healthcare-associated infections and antimicrobial use in European long-term care facilities”.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

  • Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
  • Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

 

Pētījuma mērķis:

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Pētījuma mērķis:

Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.

Pētījuma mērķis:

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Pētījuma mērķis:

Datu pārraides, datu centru, fiziskās škiedras nomas un kibeaizsardzības pakalpojumu klientu apmierinātības pētījums

Pētījuma mērķis:

Veikt darbinieku aptaujas, lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību un veicinātu piesaistību uzņēmumam.

Pētījuma mērķis:

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Pētījuma mērķis:

Veikt amatu un amatu kategoriju izvērtēšanu.

Pētījuma mērķis:

Eiropas Savienības politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Mērķis ir novērtēt ceļu satiksmes, dzelzceļa un tramvaju satiksmes, gaisa kuģu, kā arī rūpnieciskās darbības radīto vides trokšņa piesārņojuma līmeni.  Balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātiem, ir jāizstrādā rīcības plāns vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai.

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt padziļināšanas darbos izņemtās grunts glabāšana un pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

 

 

 

Pētījuma mērķis:

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Pētījuma mērķis:

Veikt normatīvā regulējuma izpēti un esošo ceļu būvniecības procesu izvērtējumu to atbilstībai NBK principam. Balstoties uz izvērtējumu, piedāvāt saistošo procesu izmaiņu redakcijas un izstrādāt metodi ceļu būvniecības projektu un programmu novērtējumam to atbilstībai NBK principam.

Pētījuma mērķis:

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

 

 

Pētījuma mērķis:

Identificēt meteoroloģiskos rādītājus un klimatiskos apdraudējumus, kas potenciāli var ietekmēt Latvijas valsts esošā ceļa tīkla uzturēšanu, kā arī pārbūvi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajam ātrgaitas autoceļu tīklam.

Pētījuma mērķis:

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Pētījuma mērķis:

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Pētījuma mērķis:

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

To top