Pētījumu un publikāciju datubāze

• Noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā.
• Pilnveidot absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu metodoloģiju un iegūtos datus izmantot veselības statistikas kvalitātes uzlabošanai.
• Iegūtos rezultātus izmantot alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

Izmantojot tradicionālās un tālizpētes lauku novērošanas metodes, attīstīt Latvijas apstākļiem piemērotas vasaras un ziemas miežu audzēšanas tehnoloģijas, kas mērķtiecīgi nodrošina kvalitātes prasībām atbilstošu graudu izejvielu iesala ražošanai, veicina ilgtspējīgu mēslošanas praksi un resursu izmantošanas efektivitāti.

Liofilizētu kartupeļu uzturvielu un bioķīmisko pazīmju izpēte genotipa, saimniekošanas sistēmas un pārstrādes mijiedarbības kontekstā.

Rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Noteikt Latvijas iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni pirmās palīdzības sniegšanā un sagatavot ieteikumus efektīvai sabiedrības informēšanai un izglītošanai.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Izpētīt iekštelpu gaisa kvalitāti PII grupu telpās un sagatavot priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Monitorēt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 9 gadus veciem bērniem, skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai un bērna veselības paradumiem ģimenē.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Iegūt informāciju par notiesāto personu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu un ar to saistīto problemātiku ieslodzījuma vietās Latvijā, kā arī apkopot informāciju par ar narkotikām saistītiem pakalpojumiem un intervencēm, kas tiek sniegtas.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

Izpratne par LVRTC darbinieku un amata grupu atalgojuma atbilstību tirgus situācijai un specifiski IKT nozarei.

Darbinieku vispārējās apmierinātības noskaidrošana.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

1. Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciālu un konkurētspēju salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju.
2. Novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras, pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā termiņā.
3. Prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi

Projekta mērķi/uzdevumi: Projekta mērķis ir izstrādāt 12 tematiskas, aptverošas un praktiski piemērojamas vadlīnijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas balstītas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 prasībām un pielāgotas Latvijas lauksaimniecības apstākļiem

1. Nodrošināt analīzes veikšanai izmantojamo SUDAT datu kvalitātes primāro pārbaudi, kļūdu identificēšanu un kļūdu protokolu analīzi.
2. Veikt saimniecību darbības rezultātu salīdzinošo analīzi un nodot to LLKC lauku saimniecību datos balstītai konsultēšanai.
3. Sagatavot no saimniecību pārskatiem iegūtos rezultātus agregētu un anonimizētu datu veidā un nodrošināt to publicēšanu tīmekļa vietnē valsts un nozaru līmenī.
4. Sagatavot datus un veikt analīzi lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina vajadzībām, noteikt atlasīto rādītāju kvalitāti un statistisko ticamību, t.sk. identificēt netipiskas novirzes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un atklāt to rašanās iemeslus.
5. Izvērtējot pieejamās statistiskās informācijas un to avotu kvalitātes dimensijas, t.sk. ticamību, precizitāti, atbilstību, saskaņotību un salīdzināmību, veikt standarta izlaides par 64 ražošanas nozarēm metodoloģiski pamatotu aprēķinu.
6. Izpētīt un izvērtēt ekonomiskā lieluma sliekšņa palielināšanas iespējas un scenārijus pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānā, analizēt izmaiņu ietekmi uz dažādas specializācijas un ekonomiskā lieluma saimniecību izlases reprezentativitāti.
7. Aprēķināt lauksaimniecības nozaru starppatēriņa rādītājus un veikt analīzi saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju pētījuma “Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze” ietvaros.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Novērtēt dējējvistu turēšanas pašreizējās prakses Latvijā un to ietekmi uz olu ražošanas sektora ekonomiskajiem, sociālajiem un labturības aspektiem, analizējot dažādu turēšanas sistēmu ietekmi uz ražošanas apjomiem, izmaksām, tirgus attīstību un nozares konkurētspēju, un izvērtēt pārejas scenārijus uz bezsprostu turēšanas sistēmām un to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi.