Pētījumu un publikāciju datubāze

Datu pārraides, datu centru, fiziskās škiedras nomas un kiberaizsardzības pakalpojumu klientu apmierinātības pētījums

Veikt darbinieku aptaujas, lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību un veicinātu piesaistību uzņēmumam.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Veikt amatu un amatu kategoriju atalgojuma izvērtēšanu nozares griezumā.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Eiropas Savienības politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Mērķis ir novērtēt ceļu satiksmes, dzelzceļa un tramvaju satiksmes, gaisa kuģu, kā arī rūpnieciskās darbības radīto vides trokšņa piesārņojuma līmeni.  Balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātiem, ir jāizstrādā rīcības plāns vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Pētījums veikts, lai izvērtētu e-CMR pavadzīmes un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2020/1056 (e-FTI) ieviešanas priekšnosacījumus.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

1. Veikt bioloģiskā materiāla ievākšanu no Latvijas brūnās šķirnes vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem ar mērķi turpināt dzīvnieku nevēlamo recesīvo mutāciju pārbaudi un citu kvalitatīvu pazīmju vērtēšanu pēc genoma. Latvijas vietējo apdraudēto govju populācijas iegūs ticamus genoma analīžu rezultātus, kas dos iespēju turpmākajā selekcijas darbā izvairīties no nevēlamo recesīvo alēļu nesēju pārošanas savā starpā, kā arī uzzināt dzīvnieku genotipus pēc saimnieciski nozīmīgiem piena proteīna gēniem. Līdz ar to būs iespēja ne tikai saglabāt vietējās šķirnes, bet arī kvalitatīvi tās uzlabot veicot pārdomātu pāru atlasi.
2. Veikt vaislas kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un pārbaudīt spermas kvalitāti pēc dziļās sasaldēšanas ar mērķi uzsākt Latvijas baltās cūku šķirnes spermas ieguvi un uzglabāšanu gēnu bankā un skaidrot Latvijas baltās šķirnes cūku ģenētisko kvalitāti. Veicot kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un iegūstot informāciju par spermas kvalitāti pēc sasaldēšanas, būs iespēja iegūt un uzglabāt Latvijas baltās šķirnes kuiļa bioloģisko materiālu gēnu bankā.  Ģenētiskās kvalitātes noteikšana dos iespēju saglabāt kvalitatīvu bioloģisko materiālu.
3. Gēnu bankas papildināšana ar bioloģisko materiālu ir nepārtraukts process, jo apdraudēto sugu lauksaimniecības dzīvnieki katru gadu dzimst un arī tiek likvidēti

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū.

Pētījuma ietvaros nepieciešams iegūt informāciju par Fusarium mikotoksīnu un ergota alkaloīdu izplatību Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES spēkā esošo un plānoto likumdošanas aktu normu, kā arī svarīgi  noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz mikotoksīnu un alkaloīdu izplatību labībā. Ir būtiski pamatot Latvijas viedokli par Latvijas ražotāju spēju ievērot EK piedāvātās normas.

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem varēs veikt.

Novērtēt iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī  identificēt Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus.

Pētījuma mērķis ir Pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju.

Iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.