Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Datu pārraides, datu centru, fiziskās škiedras nomas un kiberaizsardzības pakalpojumu klientu apmierinātības pētījums

Veikt darbinieku aptaujas, lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību un veicinātu piesaistību uzņēmumam.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Veikt amatu un amatu kategoriju atalgojuma izvērtēšanu nozares griezumā.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Eiropas Savienības politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Mērķis ir novērtēt ceļu satiksmes, dzelzceļa un tramvaju satiksmes, gaisa kuģu, kā arī rūpnieciskās darbības radīto vides trokšņa piesārņojuma līmeni.  Balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātiem, ir jāizstrādā rīcības plāns vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Pētījums veikts, lai izvērtētu e-CMR pavadzīmes un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2020/1056 (e-FTI) ieviešanas priekšnosacījumus.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

1. Veikt bioloģiskā materiāla ievākšanu no Latvijas brūnās šķirnes vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem ar mērķi turpināt dzīvnieku nevēlamo recesīvo mutāciju pārbaudi un citu kvalitatīvu pazīmju vērtēšanu pēc genoma. Latvijas vietējo apdraudēto govju populācijas iegūs ticamus genoma analīžu rezultātus, kas dos iespēju turpmākajā selekcijas darbā izvairīties no nevēlamo recesīvo alēļu nesēju pārošanas savā starpā, kā arī uzzināt dzīvnieku genotipus pēc saimnieciski nozīmīgiem piena proteīna gēniem. Līdz ar to būs iespēja ne tikai saglabāt vietējās šķirnes, bet arī kvalitatīvi tās uzlabot veicot pārdomātu pāru atlasi.
2. Veikt vaislas kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un pārbaudīt spermas kvalitāti pēc dziļās sasaldēšanas ar mērķi uzsākt Latvijas baltās cūku šķirnes spermas ieguvi un uzglabāšanu gēnu bankā un skaidrot Latvijas baltās šķirnes cūku ģenētisko kvalitāti. Veicot kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un iegūstot informāciju par spermas kvalitāti pēc sasaldēšanas, būs iespēja iegūt un uzglabāt Latvijas baltās šķirnes kuiļa bioloģisko materiālu gēnu bankā.  Ģenētiskās kvalitātes noteikšana dos iespēju saglabāt kvalitatīvu bioloģisko materiālu.
3. Gēnu bankas papildināšana ar bioloģisko materiālu ir nepārtraukts process, jo apdraudēto sugu lauksaimniecības dzīvnieki katru gadu dzimst un arī tiek likvidēti

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū.