Pētījumu un publikāciju datubāze

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Veikt normatīvā regulējuma izpēti un esošo ceļu būvniecības procesu izvērtējumu to atbilstībai NBK principam. Balstoties uz izvērtējumu, piedāvāt saistošo procesu izmaiņu redakcijas un izstrādāt metodi ceļu būvniecības projektu un programmu novērtējumam to atbilstībai NBK principam.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Identificēt meteoroloģiskos rādītājus un klimatiskos apdraudējumus, kas potenciāli var ietekmēt Latvijas valsts esošā ceļa tīkla uzturēšanu, kā arī pārbūvi, īpašu uzmanību pievēršot plānotajam ātrgaitas autoceļu tīklam.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Izmantojot tradicionālās un tālizpētes lauku novērošanas metodes, attīstīt Latvijas apstākļiem piemērotas vasaras un ziemas miežu audzēšanas tehnoloģijas, kas mērķtiecīgi nodrošina kvalitātes prasībām atbilstošu graudu izejvielu iesala ražošanai un slāpekļa mēslojuma efektīvu izmantošanu.

Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.

2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā vai garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – pieteikums atbalstam par primārajiem produktiem Regula nr.2015|1939 (2015. gada 9. oktobris), par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā: Retrija šķirnes zirņi.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas pārtikas sistēmas iespējas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas, kā arī īpaši izvērtēt ilgtspējīgas pārtikas ražošanas iespējas Latvijā, kas ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību Latvijā.
Latvijas pārtikas nozarei un tās uzņēmumiem pētījumā apkopoto datu un informācijas, ka arī secinājumu un priekšlikumu pieejamība ļaus:
– saņemt vispusīgu un pamatotu informāciju par risinājumiem pārtikas izšķērdēšanā, kurus teorētiski un potenciāli varētu ieviest Latvijā,
– saņemt vispusīgu un pamatotu informāciju par Latvijas pārtikas ražotāju dažādajiem ilgtspējas aspektiem, kurus teorētiski un potenciāli varētu ieviest Latvijas uzņēmumi,
– sekmēt Latvijas pārtikas ražotāju pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, kas ļautu Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām ilgtspējas prasībām un konkurēt starptautiskajos tirgos.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO₂ emisiju izmaiņām.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem to varēs veikt.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.