Pētījumu un publikāciju datubāze

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju (piem., bērnu vakcināciju vecumā 0 – 24 mēnešiem, 6 – 7 gadiem, 12 – 14 gadiem; pieaugušo (t.i., vecumā no 18 gadiem) vakcināciju pret sezonālo gripu, Covid-19 infekciju, difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu u.c.), kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību (t.sk. pieejamību) veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā ((t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobo līdzekļu lietošanu (t.sk. aprites kārtību un uzraudzības metodes) ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, adaptējot Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra izstrādāto protokolu ,,Technical document. Protocol for point prevalence surveys of healthcare-associated infections and antimicrobial use in European long-term care facilities”.

Projekta mērķis – rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Veicot ikgadēju atalgojuma pētījumu tiek nodrošināta uzņēmuma atalgojuma politikas samērojamība ar nozares vidējiem rādītājiem, kā arī kalpo par pamatu amata grupu algu šķēru precizēšanai, atalgojuma izvērtēšanas procesiem un citām personāla plānošanas aktivitātēm.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

LVRTC darbinieku piesaistība ir 72 indeksa punkti, kas vērtējama kā augsta, vienlaikus, darbinieku kopējā situācija uzņēmumā (esošās motivējošās vides un darbinieku apmierinātības rādītāju proporcijas) iezīmē nepieciešamību vēl turpināt īstenot aktivitātes, lai vēl vairāk uzlabotu un uzturētu motivējošo vidi un darbinieku apmierinātību LVRTC.

Pētīt mākslīgā intelekta risinājumu vajadzību un potenciāla novērtējumu LVRTC klientu vidū.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.

Veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu koka būvniecības nozarē, izstrādājot uzticamus instrumentus atkārtoti izmantojamās konstrukciju koksnes kvalitātes un drošības nodrošināšanai

Izvērtēt administratīvo slodzi zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.

Stratēģiskās darbības dzīvnieku ģenētisko resursu ilgtspējīgai pārvaldībai ir noteiktas FAO Globālajā rīcības plānā dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem. Šajā plānā ir paredzēti šādi četri galvenie aspekti:

• raksturojums, uzskaite un uzraudzība, kas nosaka lēmumu pieņemšanu mājlopu ģenētiskās daudzveidības pārvaldībā;

• ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina, ka dzīvnieku ģenētiskie resursi tiek izmantoti optimālai iztikas līdzekļu uzlabošanai;

• saglabāšana, kas nepieciešama, lai apturētu pašreizējo mājlopu ģenētiskās daudzveidības samazināšanos un saglabātu to nākamajām paaudzēm;

• politikas, institūcijas un spēju veidošana, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstošu atbalsta sistēmu dzīvnieku ģenētisko resursu pārvaldībai.

Dokumentā minēts, ka galvenā atbildība par Globālā rīcības plāna īstenošanu gulstas uz valstu valdībām.

Lai ģenētisko resursu dzīvniekus varētu saglabāt, svarīgi, lai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz pietiekamu un precīzu informāciju par saglabājamiem dzīvniekiem. Šeit svarīga ir informācija par šķirņu ģenētisko uzbūvi, ko var izmērīt molekulārā līmenī, raksturojot reprezentatīvu dzīvnieku paraugu skaitu. FAO jau 2011. gadā publicēja vadlīnijas par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulārā ģenētiskā raksturojuma nepieciešamību (https://www.fao.org/4/i2413e/i2413e00.htm).

Šo vadlīniju par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulāro raksturojumu mērķis ir palīdzēt valstīm plānot un īstenot efektīvu savu dzīvnieku ģenētiskās daudzveidības analīzi, lai iegūtā informācija varētu veicināt efektīvu ilgtspējīgas izmantošanas plānu izstrādi. Molekulārais raksturojums būtu jāveic kā daļa no visaptverošas valsts programmas ģenētisko resursu pārvaldībai un saglabāšanai kopā ar fenotipisko raksturojumu.

Veicot genoma analīzes iespējams pārliecināties, vai dzīvnieki (īpaši vaislinieki) nav iedzimto ģenētisko slimību recesīvo alēļu nesēji. Lai arī vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku audzētāju organizāciju un valsts galvenais uzdevums ir saglabāt šķirnes pārstāvjus, tomēr katras valsts selekcionāri ir ieinteresēti saglabāt pēc iespējas kvalitatīvākus dzīvniekus

Šī projekta ietvaros divu gadu laikā (2023. un 2024. gadā), veicot Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govju un buļļu molekulāri ģenētisko izpēti, ir iegūta informācija par dzīvnieku genotipiem pēc vairāk nekā 50 dažādām pazīmēm. Informācija nodota šo šķirņu dzīvnieku audzētāju biedrībām, lai tās varētu pieņemt lēmumus par kvalitatīvāko dzīvnieku saglabāšanu, izlasi un atlasi.

Šogad paredzēts veikt ģenētiskās analīzes Latvijas tumšgalves aitām, kuras tiek saglabātas kā ģenētiskie resursi. Problemātiska būs kazu bioloģiskā materiāla izpēte Neogen laboratorijā, jo 11.03.2025 saņemts e pasts no laboratorijas, ka GGP Goat 70K mikroshēma, pagaidām labi nestrādā.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā strauji ir samazinājies Latvijas balto cūku skaits, daļēji tāpēc, ka nebija pieprasījuma pēc šo cūku gaļas, bet nozīmīgs faktors bija un joprojām ir Āfrikas cūku mēris, kas skāra arī vairākas saimniecības, kurās audzēja Latvijas baltās cūkas. Tādēļ jāveic stratēģijas izstrāde, kādā veidā būs iespējams saglabāt un atjaunot populāciju, neizslēdzot radniecīgās Jorkšīras šķirnes vaislas kuiļu izmantošanu. Viena no iespējām ir veikt cūku bioprodukta sasaldēšanu un uzglabāšanu gēnu bankā, kā tas notiek ar buļļu bioloģisko materiālu. Pagājušā gadā tika veikta divu kuiļu bioprodukta sasaldēšana. Šogad jāveic sasaldētā bioprodukta pārbaude un novērtēšana.

Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banka katru gadu ir jāpapildina ar bioloģiskā materiāla paraugiem no visu saglabājamo sugu un šķirņu jaunajiem dzīvniekiem.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Izstrādāt un aprobēt integrētu augsnes monitoringa indikatoru sistēmu augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai intensīvas lauksaimniecības apstākļos, lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus Zemgales līdzenuma etalonteritorijas piemērā LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai saistībā ar ES Augsnes uzraudzības (monitoringa) un ilgtspējas (noturīguma) direktīvas ieviešanu nākotnē Latvijā.

Projekts ir Latvijas ieguldījums Horizon 2020 projekta INCREASE (https://www.pulsesincrease.eu/) realizācijā. Kopējais projekta mērķis ir uzlabot augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu statusu. Izstrādājot efektīvus un iedarbīgus saglabāšanas rīkus un metodes, ko varētu izmantot visa veida ģenētiskajiem resursiem, kā arī veicināt agrobioloģisko daudzveidību un tās izmantošanu Eiropā un ārpus tās.