Pētījumu un publikāciju datubāze

1. Kvalitatīvi novērtēt ES regulējumu par ilgtspējīgu ieguldījumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

2. Kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1.Iekārtot lauka izmēģinājumu laukaugu augu maiņā ar atšķirīgiem alternatīviem mēslošanas līdzekļiem (zālaugu komposts, notekūdeņu dūņu pārstrādes produkti, digestāts u.c.) 

2.Izvērtēt alternatīvos mēslošanas līdzekļus ķīmisko sastāvu, t.sk., drošību raksturojošos radītājus.

3.Izvērtēt pētījuma variantos barības vielu apriti un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādām laukaugu sugām augmaiņas periodā divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

4. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmi  un pēcietekmi uz laukaugu ražu un kvalitātes rādītājiem. Biomasas paraugiem noteiks sausnu, N, P, K. Augu biomasas attīstību, N statusu, OML iedarbības dinamiku dažādās augu attīstības stadijās, izmantojot attālinātās izpētes metodes, aprēķinās veģetācijas indeksus (NDVI, NDRE), divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

5. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmes izmaiņas, analizējot augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, SEG emisiju radītājiem divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

6. Izvērtēt ekonomiskos aspektus alternatīvo mēslošanas līdzekļu lietošanai – 2026.: OML sagatavošanas izmaksa, OML kā produktu potenciālās ekonomiskās vērtības pēc barības vielu saturu, barības vielu tirgus vērtību un produktu lietošanas specifiku.

7. Projekta noslēgumā 2030. gadā sagatavot ziņojumu un informēt sabiedrību par alternatīvo OML ietekmi lauksaimniecības sektorā barības vielu apritē, augsnes īpašībām, ražu un tās kvalitātes rādītājiem. Ik gadu dalība Lauku dienu semināros, ziņojumi konferencēs,  no 2027. – zinātniskie rakstos un populārzinātniskās publikācijās.  Projektu noslēdzot, 2030. gadā organizēts seminārs un ieteikumi vadlīnijām.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Pētījuma mērķis ir noteikt probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīva rādītājus kopumā un dažādās probācijas funkcijās, novērtēt to atšķirības 2019. – 2021. gada izlasēs.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Lai veiktu pilnvērtīgu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darba ar jaunatni rezultātu monitorēšanu, tiks izstrādāta aptaujas anketa Jūrmalā deklarētiem jauniešiem 13-25 gadu vecumā. Aptaujas dati kalpos kā bāzes rezultatīvie rādītāji, lai ar tāda paša veida aptauju vismaz reizi 3 gados salīdzinātu izmaiņas. Kā bāzes gads salīdzināšanai tiek noteikts 2026. gads, jo jauniešu iespēju piedāvājums ir būtiski audzis līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi darbam ar jaunatni 2022. gada nogalē un nostabilizējies kopš jauniešu mājas atvēršanas.

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.

Noskaidrot cietušo personu apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību, lai iegūtu ieskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības virzieniem.

Veicot ikgadēju atalgojuma pētījumu tiek nodrošināta uzņēmuma atalgojuma politikas samērojamība ar nozares vidējiem rādītājiem, kā arī kalpo par pamatu amata grupu algu šķēru precizēšanai, atalgojuma izvērtēšanas procesiem un citām personāla plānošanas aktivitātēm.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

LVRTC darbinieku piesaistība ir 72 indeksa punkti, kas vērtējama kā augsta, vienlaikus, darbinieku kopējā situācija uzņēmumā (esošās motivējošās vides un darbinieku apmierinātības rādītāju proporcijas) iezīmē nepieciešamību vēl turpināt īstenot aktivitātes, lai vēl vairāk uzlabotu un uzturētu motivējošo vidi un darbinieku apmierinātību LVRTC.