Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(127)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam. Lai apzinātu COVID-19 rezultātā radītās krīzes ietekmi uz darba tirgus situāciju kopumā, kā arī nodrošinātu iespēju operatīvi aktualizēt gan īstermiņa, gan vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tika veiktas četras ekspresaptaujas.

Darba devēju ekspresaptaujas darba tirgus informācijas iegūšanai tika veiktas par aktuālajiem darba tirgus jautājumiem.

Kopumā veiktas četras ekspresaptaujas par šādām tēmām:

  1. Darba devējiem nepieciešamās (darbinieku) prasmes;
  2. Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēka nepieciešamību;
  3. Darbaspēka piesaiste;
  4. Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgū.
Pētījuma finansēšanas summa EUR:
41560

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
7366.40

Pētījuma mērķis:

Bauskas novada tūrisma attīstības un mārketinga analīzes mērķis ir veikt analīzi par Bauskas novada kā tūrisma galamērķa pozīciju Latvijā. Darba uzdevuma veikšana ir veikta izvērtējot tūrisma un mārketinga attīstību, produktu un pakalpojumu attīstības atbilstību līdzšinējiem tūrisma plānošanas dokumentiem, vienlaikus identificējot turpmākos attīstības virzienus, mērķus un prioritātes laika periodā līdz 2027.gadam.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
3600

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
35500

Pētījuma mērķis:

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Pētījuma mērķis:

Pētījumā apkopoti Latvijas jaunuzņēmumu jomas raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un attīstības tendences 2018.- 2021. gadam

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
11434.50

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
117680.00

Pētījuma mērķis:

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

 

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
6442

Pētījuma mērķis:

Šī darba mērķis bija izstrādāt Kalnišku ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
2667

Pētījuma mērķis:

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
24280

Pētījuma mērķis:

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Nodrošināt sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju un pilsētas viesu drošību pilsētā, to likumisko interešu aizsardzību, veidot drošu vidi bērniem.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2017.gadā veikto pētījumu.

Pētījuma mērķis:

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu (zvanu centru klientu) vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
99300

Pētījuma mērķis:

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
24280

Pētījuma mērķis:

Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no13-15gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozē smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Pētījuma mērķis:

Novērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājuma no 21% uz 5% ietekmi atsevišķās pārtikas produktu grupās – maize, svaiga gaļa, svaigas zivis, piena pamatprodukti un olas (turpmāk – pārtikas pamatprodukti).

Pētījuma mērķis:

Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī organizācijas dinamiskumu u. c. Tas ir turpinājums 2018. gadā veiktā valsts pārvaldes iesaistīšanās pētījumam. 2019. gada pētījumā pirmo reizi iekļauti OECD vienoti zinātniski aprobēti jautājumi (6 jautājumi), tādējādi iegūtie aptaujas rezultāti būs starptautiski salīdzināmi.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis un uzdevums ir Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par to, cik bieži un kāpēc par tūrisma galamērķi ir izvēlēta Jūrmala, kāds ir pilsētas tūrisma piedāvājuma novērtējums. Pētījumā arī iekļauts Jūrmalas pilsētas salīdzinājums ar vairākām citām Latvijas pilsētām

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
7650

Pētījuma mērķis:

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
24280

Pētījuma mērķis:

Iegūt ieskatu un palielināt izpratni par pusaudžu veselības paradumiem, veselību un dzīvesveidu to sociālajā kontekstā. Ne tikai pētīt, bet arī monitorēt skolas vecuma bērnu veselību un veselības paradumus.

To top