Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Noskaidrot Ummja ezera ekosistēmas pašreizējo stāvokli, lai izvērtētu nepieciešamību veikt apsaimniekošanas pasākumus, kas noteikti dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānā (2020. – 2031.gadam), lai aprēķinātu potenciāli iespējamo apsaimniekošanas pasākumu paredzamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz biotopu un tā atsevišķām sastāvdaļām un lai iegūtu bāzes datus ezera stāvokļa izmaiņu turpmākai noteikšanai.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju dominējošos rīcības modeļus, kā arī viedokli par pareizu rīcību, sastopot savvaļā dzīvnieku mazuļus.
Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz Teiču dabas rezervātā ekosistēmām, ap rezervātu ir paredzēta aizsargjosla. Lai no jauna noteiktu aizsargjoslas platumu, šī pētījuma ietvaros tika izveidots hidroģeoloģiskais modelis. Tā tapšanā izmantoti dažādi pieejamie kartogrāfiskie dati, no zinātniskās literatūras iegūtās zināšanas, Latvijas reģionālā hidroģeoloģiskā modeļa dati un Rīgas Tehniskās universitātes Vides Modelēšanas Centrā veikto pētījumu izstrādātās metodikas. Pamatojoties uz traseru eksperimentiem tika sastādīta jaunā Teiču DR aizsargjosla.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Padomes 1992.gada 21.maia direktīvas 92/43EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību pielikumos iekļautos ES nozīmes biotopus.
No pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu identificēšana un raksturošana Kazu gravā (Priekuļu novads); Ūdenī, augsnē un zemsedzē mītošo bezmugurkaulnieku sugu sastāva, aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu populāciju lieluma un saistības ar biotopu kvalitāti novērtējums avotu biotopos Kazu gravā.
Pētījuma galvenais mērķis bija, izmantojot dažādus informācijas avotus, apkopot un sagatavot vēsturiskos datus un aktuālo informāciju par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem un to atradnēm par laika periodu no 2000. līdz 2017. gadam dabas datu pārvaldības sistēmai (DDPS) “Ozols”.
Pētījuma mērķis ir apsekot noteiktas Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa Ledeb. atradnes, lai konstatētu to stāvokli un izvērtētu populācijas lielumu, kas nepieciešams sugas aizsardzības pasākumu izvērtēšanai un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai.
Pētījuma galvenais mērķis ir Meža silpureņu Pulsatilla patens (L.) Mill. atradņu Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ietekmējošo faktoru vērtējums un apsaimniekošana.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.
Novērtēt Zaļā purva atjaunošanas iespējamās ietekmes uz apkārtnes hidroloģisko režīmu, tajā skaitā uz fizisko personu īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un uz sērūdeņu veidošanās procesiem.
Iegūt informāciju par četru potenciālo VES izbūves teritoriju nozīmi migrējošajiem un ligzdojošajiem putniem un sikspārņiem. Iegūtā informācija ļaus sniegt korektu un pamatotu viedokli par plānoto VES atbilstību Latvijas dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Informēt pašvaldības un valsts iestādes par iegūtajiem datiem un to nozīmi.
Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.
Iegūt Kaņiera ezera ezerdobes profila karti, lai iegūtu ezera morfometriskos lielumus: ezera tilpums, dziļums, seklūdens zona un batigrāfiskā līkne.
Veikt vienīgās Latvijā zināmās Eiropas Padomes Biotopu direktīvas 92/43/EEK II pielikuma augu sugas smalkās najādas Najas tenuissima atradnes kompleksu priekšizpēti potenciālas jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas un vienlaikus Natura 2000 teritorijas izveidei vai esošas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un Natura 2000 teritorijas „Dridža ezers” paplašināšanai.
Noteikt vēlamos apsaimniekošanas veidus katrai bioloģiski vērtīgo zālāju grupai, atkarībā no sugu dzīvotnes vai biotopa, kura aizsardzībai konkrētais zālājs izdalīts.