Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciāla un konkurētspējas ietekmi uz Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, tostarp saistībā ar Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Kvalitatīvi novērtēt Eiropas Savienības regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu (Regula 2020/852 un tās deleģētie akti) ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm, kā arī izvērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz šīm nozares darbībām. Pamatojoties uz veikto analīzi, tiks izstrādātas rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Lai novērtētu konvencionāli iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī lai identificētu Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus, projekta ietvaros paredzēts veikt pētījumus vairāku ķīmisko komponentu noteikšanai. Medus autentiskuma noteikšana tiks veikta elementu analīze ar induktīvi saistītas plazmas – masspektrometrijas metodi (ICP-MS). Medus nekaitīguma izvērtēšanai tiks veikta pesticīdu atliekvielu un pirolizidīna alkaloīdu noteikšana, pielietojot masspektrometriskās metodes.

Mērķis ir izstrādāt kritērijus, kas ļauj veikt kvalitatīvu dezinfekciju un novērtēt dezinfekcijas procesu efektivitāti dažādu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumos. Pētījums koncentrējas uz vienotu metodoloģiju izveidi sākotnējās un galīgās dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu augstu dezinfekcijas efektivitāti un minimizētu atkārtotas infekcijas risku.

Kopējās diētas pētījuma (TDS) galvenais mērķis ir novērtēt iedzīvotāju pārtikas piesārņotāju un uzturvielu ekspozīciju, sniedzot visaptverošus un reālistiskus datus par šo vielu līmeni uzturā tādā veidā, kā tas tiek patērēts.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstīšanu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijā.

Pētījuma izpilde dos iespēju apzināt un saglabāt Latvijas augu ģenētiskos resursus, izstrādāt ieteikumus turpmākai in situ saglabāšanai, un nodrošināt ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem

Turpināt īstenot sugu aizsardzības plānā paredzētos uzdevumus attiecībā uz vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpētes vajadzībām un populācijas monitoringu, uzsverot divas līdz šim neaplūkotas jomas – vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.

Nodrošināt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Latvijas līdzdalību (Latvijas līdzdalības finansējums Stokholmas kongresa organizācijas sekretariātam kongresa sagatavošanas darbiem) Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa (https://iufro2024.com) organizēšanā, kas ir lielākā globālā mežzinātnes konference.

Apkopot datus par koksnes plātņu produktu ražošanu Latvijā 2018.-2023.gados, sagatavot prognozes ražošanas jaudu izmaiņām tuvāko gadu laikā.

Sagatavot publiski pieejamu un vienkārši izmantojamu atsevišķas mežaudzes prognožu rīku mežkopības pasākumu un meža apsaimniekotāja lēmuma ilgtermiņa ietekmes vērtēšanai.

Sagatavot un nodot informāciju par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas (2030) prasību kontekstā Latvijas lēmumu ieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm.

Dot ieguldījumu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.

Iegūt informāciju gan par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī) un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, gan veikt Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu. Otrā līmeņa meža monitorings dod iespēju iegūt datus par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošina informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides  faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām.

Izstrādāt priekšlikumus meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.

Precizēt metodiku un iegūt informāciju par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā.