- Bioloģiskās audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai veikt auzu šķirņu selekcijas materiāla līniju novērtēšanu, lai atlasītu audzēšanas un izmantošanas veidam Latvijā piemērotāko materiālu.
- Veidot kartupeļu selekcijas programmas ietvaros selekcijas materiāla sākotnējās audzētavas, veikt kartupeļu selekcijas klonu novērtēšanu pēc audzēšanai un
izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm integrētajai un bioloģiskajai saimniekošanai; - Veikt lauka pupu selekcijas materiāla līniju izvērtēšanu, lai izveidotu jaunas Latvijas apstākļiem un patērētāju prasībām piemērotas šķirnes bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Lai nemainītu pelēko vilku Canis lupus sugas aizsardzības plāna (SAP) pamatnostādnes pirms tā termiņa beigām, pētījuma mērķis ir pamatot adaptīvu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, kas kalpotu kā starptautisko tiesisko saistību un SAP pamatprasību izpildei, tā arī konfliktu mazināšanai un situācijas efektīvākai kontrolei.
Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.
Zināšanas par jaunaudžu struktūru – koku augstums, audzes biezums, piemistrojums pameža un sīkkrūmu klātbūtne – rada priekšnosacījumus rekomendācijām par sekmīgāku jaunaudžu un arī pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, ņemot vērā pārnadžu populāciju blīvumu un reģionālos aspektus Latvijā, lai mazinātu koku bojājumus un nodrošinātu efektīvāku jaunaudžu apsaimniekošanu saimnieciskajos mežos.
Veikt selekcijas materiāla novērtēšanu 2023. gadā integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (auzām, kartupeļiem, liniem, kaņepēm, pupām, zirņiem, rudziem, tritikālei, vasaras un ziemas kviešiem/ miežiem
Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.
Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.
Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.
Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, identificējot vērtīgus ģenētisko resursu paraugus.
Veicot Baltijas valstu piena produktu tirgus izpēti un tirdzniecības plauktu auditu, tai skaitā, mazumtirgotāju līdzdalības analīzi, veicināt piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstību.
Izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām, īpaši ņemot vērā veikto
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu Latvijā novērtējumu.
Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.
Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.
Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.
Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.
Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.
Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.
Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.
Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi
Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.
Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.
Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.
Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.
1. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.
2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.
3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.